Ukrainas atbalstītāji Rīgā protestē pret Krievijas agresiju
Svētdien, 2.martā plkst.16.00 simtiem cilvēku pulcējās pie Krievijas vēstniecības Rīgā, lai protestētu pret Krievijas karaspēka ievešanu Ukrainā. Piketa laikā izskanēja uzslavas slaucieni Ukrainas tautai, Ukrainas un Latvijas himnas, kā arī vairāku atbalstītaju runas, kurās caur asarām tika lūgts atbalstīt Ukrainas tautu un nepieļaut kara situācijas izveidošanos.
Akcijas mērķis bija nosodīt Krievijas Federācijas lēmumu atļaut ievest karaspēku visā Ukrainas teritorijā, tādējādi veicinot situācijas destabilizāciju Ukrainā, radot draudus Ukrainas teritoriālajai vienotībai, apdraudot Ukrainas suverenitāti, un provocējot uz bruņotu konfliktu.
"Brīvību Ukrainai!" pieprasa simtiem atbalstītāju, kuru plakātos tiek pavēlēts likt mierā Ukrainas tautu un nepieļaut okupāciju. Atnākušie vairākkārt piesauc Vladimira Putina vārdu, saucot viņu par fašistu, imperatoru un okupantu. Viena no aktīvistēm savā uzrunā īpaši vērsās pie krievu izcelsmes cilvēkiem, lūdzot viņus atbalstīt ukraiņus un neļauties propagandai, kas liek domāt, ka ukraiņi apspiež krievvalodīgo tiesības vai ir bīstami iedzīvotājiem, ukraiņi ir miermīlīga un strādīga tauta, kas tikai vēlas iestāties par savām tiesībām uz brīvu un demokrātisku valsti.
Vēlāk atbalstītāji turpina akciju arī pie Brīvības pieminekļa.
Pēc nesenajiem notikumiem Kijevā, kā rezultātā Ukrainas parlaments lēma par Viktora Janukoviča atstādināšanu no prezidenta amata un ierosināja pret viņu kriminālizmeklēšanu par nodarītajiem noziegumiem, arvien saasinās situācija Krimā, kur saskaņā ar nomas līgumu atrodas Krievijas Federācijas Melnās jūras kara flote. Vietējā Krimas vara joprojām atdzīst Janukoviču kā prezidentu un ir lūgusi Vladimira Putina palīdzību "miera nodrošināšanā". Tā rezultātā Krimu jau kontrolē bruņoti kaujinieki un virs ēkām tiek pacelti Krievijas karogi. Situācija ir ļoti bīstama; vairāki eksperti ir izteikuši bažas, ka tiek provocēts pilsoņu karš. Ukrainas valdība, kura nav ieinteresēta konflikta tālākā attīstībā, ir aicinājusi Krieviju atsaukt kaujiniekus un nesaasināt situāciju, taču bez rezultātiem. Krimā dzīvo aptuveni 60% krievu, 24% ukraiņu un 12% Krimas tatāru, kas tika iznīcināti PSRS režīma laikā.
Uz sarakstu
