5 bākas Baltijā, kas pieejamas apmeklētājiem

Pavisam iespējams, ka daudzi no mums ir pabijuši ekskursijā kādā no Latvijas (vai kādas citas valsts) pilīm, muižām vai līdzīgiem vēstures un arhitektūras pieminekļiem, un ar tiem saistītie nostāsti, leģendas un vēstures fakti vienmēr ir rosinājuši mūsdienu cilvēkos visdažādākās pārdomas: kā ļaudis dzīvoja pirms 800 gadiem? Kādu apģērbu tie valkāja? Kādu ēdienu gatavoja? Kādus ieročus izmantoja, dodoties kaujās? Taču cik daudzi no mums ir vērojuši, kā vienlaidus zilumā kaut kur pie apvāršņa saplūst debesis un jūra, kamēr atrodamies vairāku metru augstumā kādā no Baltijas bākām? 

Raksta turpinājumā piedāvājam smelties iedvesmu un idejas nākotnes ceļojumiem, kuru galamērķis varētu būt kāda no Latvijas un mūsu kaimiņvalstu – Igaunijas un Lietuvas – bākām, kas oficiāli atvērtas publiskai apskatei no iekšpuses.

Ovišu bāka

Ovišu bāka ir pati vecākā no bākām Latvijā, kas atvērta publiskai apskatei un kurā iespējams uzkāpt. Tā atrodas Ventspils novada Tārgales pagasta Ovišos, Ovišu zemesragā, apmēram 360 metru attālumā no krasta līnijas; bāka ir vismaz 200 gadu veca, turklāt joprojām darbojas! Tās augstums ir 37 metri, savukārt bākuguns skaidrā laikā redzams pat no 15 jūras jūdžu (gandrīz 30 kilometru) attāluma. Ovišu bākā ir iespēja apskatīt ekspozīciju par Latvijas bāku vēsturi, kā arī iepazīties ar bākas gaismas iekārtām.

Užavas bāka

19 metrus augstā Užavas bāka atrodas apmēram 18 kilometrus uz dienvidiem no Ventspils, uz Teniroka kāpas, kas pati augstumā sasniedz 28 metrus. Ļoti zīmīgi ir tas, ka rakstiskajos avotos pirmās ziņas par šeit novietotu navigācijas uguni ugunskura veidā kuģiem minētas jau 17.–18. gadsimtā, tātad Teniroka kāpa jau izsenis ir bijusi piemērota vieta, lai droši ievadītu kuģus Ventspils ostā. Arī Užavas bākas raidītais gaismas kūlis skaidrā naktī redzams no 15 jūras jūdžu attāluma.

Akmeņraga bāka

No sarkaniem ķieģeļiem celtā Akmeņraga bāka, kuras augstums ir 38 metri, atrodas Pāvilostas novada Sakas pagastā, vienā no kuģošanai bīstamākajām vietām visā Baltijas jūras piekrastē. Bākas gaisma brīdina arī par akmeņainu, apmēram 3,7 kilometru garu sēkli, kas ietiecas jūrā ziemeļrietumu virzienā; ūdens dziļums šajā sēklī ir vien nedaudz vairāk par diviem metriem. Uzkāpjot Akmeņraga bākā pa vītņveida kāpnēm, tev pavērsies brīnišķīgs skats uz jūru un apkārtējiem mežiem, turklāt tās iekšienē apskatāma arī dzintara kolekcija.

Kihnu bāka

28 metrus augstā Kihnu bāka atrodas uz Igaunijai piederošās Kihnu salas Baltijas jūrā, salas dienviddaļā. Bāka ir tikusi izgatavota Anglijā un uz vietas – Kihnu – montēta 1864. gadā. Apmeklētāji var uzkāpt augšup pa tās iekšējām spirālveida kāpnēm uz bākuguns telpu un apļveida balkonu, lai izbaudītu pārsteidzošo skatu uz Baltijas jūras ūdeņiem.

Ventes raga bāka

Ventes raga bāka – viena no divām šobrīd publiskai apskatei atvērtajām bākām Lietuvā – ir celta 1837. gadā. Tā atrodas Šilutes rajonā pie Kuršu jomas uz Ventes raga, Lietuvā. Ventes raga bāka šajā vietā stāv kopš 1863. gada, jo kuģošana šajā teritorijā dažāda veida jūras transportam bijusi ārkārtīgi bīstama. 1929. gadā profesors Tadas Ivanauskas Ventes ragā izveidoja arī putnu apgredzenošanas staciju, kas ir atvērta un darbojas līdz pat mūsdienām.