Acu sāpes var signalizēt par nopietnu slimību

Ir vēl viens simptoms, kas signalizē par acu slimībām – galvassāpes. Reti šo kaitinoši nepatīkamo parādību pacienti saista ar redzi – biežāk uzskata, ka galvassāpes ir noguruma, pārstrādāšanās vai citu organisma kaišu sekas. Ir daudz ar acīm saistītu veselības traucējumu, kas var izraisīt galvassāpes, tomēr svarīgi zināt, ka šīs sāpes var būt netieša norāde par redzes problēmām.

Kāpēc attīstās sausās acs slimība?

"Gribētu pievērst uzmanību tam, ka acis bojā nevis jaunās tehnoloģijas, bet gan cilvēku neapzinīgā uzvedība to lietošanā. Piemēram, skatoties televizoru vai lūkojoties datora monitora ekrānā, kā arī lasot un vadot transportlīdzekli, mēs fiksējam skatienu, tāpēc sākam retāk mirkšķināt acis. Normālos apstākļos vesels cilvēks acis mirkšķina vidēji 10 reizes minūtē, bet, fiksējot skatienu, mirkšķināšana kļūst retāka – līdz 3–4 reizēm minūtē. Ilgāk atvērto plakstiņu dēļ saplaisā asaru plēvīte, asaras ātrāk izgaro un acis kļūst sausas. Domājams, ka pirms datoru ēras cilvēki acis mirkšķināja gandrīz par 60 % biežāk, tāpēc šī slimība tiek saukta par civilizācijas sekām. Tagad acis negatīvi ietekmē ne tikai ierīces, bet arī birojos ierīkotie kondicionieri, gaisa sildītāji un apsildes sistēmas, kuru dēļ acis vairāk sausē," saka acu ārste G.Ozola.

Acis kļūst sausas ne tikai minēto faktoru rezultātā – par sausās acs simptomiem sūdzas katra trešā sieviete, jo risku saslimt ar šo slimību palielina menstruācijas, grūtniecība, bērna zīdīšana un menopauze. Minēto diskomfortu var sajust arī tie, kas lieto acu lēcas un zāles pret iesnām, klepu, sirds slimībām un antidepresantus, kā arī lielākā daļa cilvēku pēc 40 gadu vecuma, jo novecojot, acis dabīgi sausē.

Dr. Guna Ozola uzsver, ka asaru plēvīte sastāv no 98,2 % ūdens un 1,8 % sāļu, tomēr starp divām acu mirkšķināšanām asaru plēvīte izgaro, tāpēc ūdens daudzums tajā samazinās par 1–2 %, bet sāļu daudzums palielinās līdz 20 %. Ja sāļu daudzums asarā palielinās tikai reizēm, cilvēks sajūt pagaidu diskomfortu, kas pāriet pēc biežākas pamirkšķināšanas, bet, ja tas kļūst par pastāvīgu stāvokli, asaras kļūst kaitīgas acs virsmai: no sākuma parādās acs diskomforts – sajūta, ka acī ir svešķermenis, pastāvīga asarošana (tā ir organisma aizsargreakcija) un dedzināšana, pēc tam parādās acs virsmas bojājums – iet bojā konjunktīvas un radzenes šūnas, bet gadījumā, ja slimību neārstē, tiek bojātas nervu galotnītes, sāk attīstīties hroniskas sāpes.

Kāda situācija ir Latvijā?

Par statistiku Latvijā nav precīzu datu, bet, vairums ārstu oftalmologu atzīst, ka sausās acs sindroms (SAS) ir nopietna un bieži sastopama saslimšana - simptomi nomoka gandrīz katru otro pacientu, kas apmeklē acu ārstu. Tomēr liela daļa saslimušo sausās acs sindromu aizvien vēl ārstē ar pilieniem, kuru sastāvā ir tikai sāls un ūdens.

"Ir pacienti, kuri ne tikai slimo ar sausās acs sindromu, bet arī sūdzas par hroniskām acu sāpēm – tā šo slimību kļūst grūti vadīt, jo acu sāpes saglabājas pat ārstēšanas laikā. Šie pacienti pret sāpēm ir jutīgāki nekā citi, tomēr nepareiza ārstēšana, kad tiek nozīmētas mākslīgās asaras vai pilieni, kuros ir ūdens ar izšķīdušiem sāļiem, situāciju tikai pasliktina," saka ārste oftalmoloģe dr. G. Ozola. "Cilvēki aizvien uzskata, ka asaras – tas ir dzidrs "ūdentiņš", tāpēc, sajūtot sausas acis, pilina mākslīgās asaras. Reti kurš zina, ka cilvēka asaras ir sarežģīts šķīdums, kas veido acs ābola priekšējo daļu, un pēc savas uzbūves sastāv no trim slāņiem – virsējā lipīdu (tauku), vidējā ūdeņainā slāņa un dziļākā (mucīna) slāņa. Ja cilvēks cieš lipīdu slāņa nepietiekamības dēļ, pilinot ūdeņainas mākslīgās asaras, viņš vēl vairāk noskalo lipīdu atliekas no acs virsmas – tā slimība turpina progresēt."

Tad kā pa īstam ārstēties?

Kā saka oftalmologi, nepieciešams izvēlēties piemērotu acu šūnu atjaunošanas veidu un slimības iemeslu ārstēšanu – osmoprotektorus, kas pasargā acs šūnas no dehidratācijas. Ārstēšana ar osmoprotektoriem pēc būtības atšķiras no simptomātiskas ārstēšanas ar parastajiem ūdens pilieniem, jo, ārstējot šādā veidā, tiek slāpēti ne tikai slimības simptomi, bet bremzēts arī pats slimības mehānisms, novērsta iekaisuma attīstība – osmoprotektori uzkrājas šūnās, tajās saglabā nepieciešamo ūdens koncentrāciju, tādējādi šūnas tiek pasargātas no iznīcināšanas. Osmoprotekcijas gadījumā sāk darboties acs virsmas un asaru ražošanas aparāta atjaunošanas procesi – asara atkal satur visus asarai nepieciešamos komponentus – sabalansētu ūdens un sāļu daudzumu, gļotaudus, lipīdus un olbaltumvielas, kas veido asaras imūnsistēmu. Pastāvīgi papildinot osmoprotektoru rezerves, tiek mazināts iekaisums, nodrošināta pastāvīga radzenes aizsardzība, bet nepatīkamie sausās acs simptomi pakāpeniski izzūd.

2013. gadā zinātniskā izdevuma "Ocular Surface" publikācijā noradīts, ka sausās acs sindroma galvenais iemesls ir palielināts sāļu daudzums asarās (hiperosmolārs), kuru nav iespējams korīgēt ar parastajiem pilieniem. Pierādīts, ka osmoprotektori (L-karnitīns un eritritols) mazina iekaisumu, palīdz acs virsmas šūnām saglabāt ūdeni pat tad, ja asarās ir palielināta sāls koncentrācija.

Vai iespējams panākt, lai sausās acs sindroms neattīstītos?

Kā raksta portāls www.veselasacis.lv, jau miljoniem gadu pastāv unikāls osmoprotekcijas mehānisms – zivis (tāpat kā citi dzīvnieki) ražo osmoprotektorus – daļiņas, kuras "ieslēdz" ūdeni šūnas iekšienē un neļauj tam izgarot pat tad, ja apkārtējā vidē ir vairāk nekā 4 reizes lielāka sāļu koncentrācija. Ūdens dzīvniekos ir nevis viena, bet vairāku atšķirīgu veidu osmoprotektori, turklāt ievērojami lielākos daudzumos, nekā tas ir cilvēka organismā.

Osmoprotektoru uzkrāšana šūnas iekšienē ir specifiska aizsargreakcija, kas palīdz cilvēka šūnām nodrošināt dzīvībai nepieciešamo ūdens daudzumu un izdzīvot. Tikai pateicoties osmoprotektoriem, cilvēki pēc intensīvas fiziskas slodzes vai liela alkohola patēriņa nākamajā dienā vēl ir dzīvi, jo gan svīstot, gan lietojot alkoholu, sekas ir vienādas – organisms zaudē ūdeni, bet šūnām ir jāizdzīvo palielināta sāļuma apstākļos. Sirds, aknu, nieru, smadzeņu šūna uzkrāj osmoprotektorus, tāpēc nezaudē ūdeni, bet par šūnās sākušos ūdens nepietiekamību mums paziņo slāpes. Līdz brīdim, kamēr zaudēto ūdens daudzumu papildinām padzeroties, dzīvībai svarīgo orgānu šūnas izdzīvo tikai osmoprotektoru ietekmē.

"Tas pats noteikums ir spēkā arī acīm – lai acs virsmas šūnas neizžūtu dehidratācijas dēļ, ir nepieciešami osmoprotektori, tomēr Latvijā aizvien visu slimību panaceja ir kumelīšu vai citu ārstniecības augu kompreses. Ir nācies ārstēt pacienti, kura nevis ievēroja nozīmēto ārstēšanu, bet, apspriedusies ar kaimiņieni, iepilināja acīs zelta stīgas (Callisia fragrans) šķīdumu – protams, acs gļotāda tā rezultātā tika apdedzināta," pieredzē dalās ārste oftalmoloģe dr. G.Ozola.

Pēc dr. G.Ozols teiktā, lai izvairītos no sausās acs sindroma vai visparastākā noguruma, nepieciešams ievērot pareizu darba un atpūtas režīmu. Ja intensīvi strādājam ar acīm, ik pēc 40–45 minūtēm nepieciešami pārtraukumi – to laikā jāsēž aizvērtām acīm vai jāaprunājas ar kolēģiem, jo konstatēts, ka sarunas laikā acu mirkšķināšanas biežums mēdz būt no 10,5 līdz 32,5 reizēm minūtē. Ir ļoti svarīgi, lai darba vieta būtu atbilstoši ierīkota – datora monitora ekrānam jābūt nolaistam zemāk, lai samazinātu plakstiņu atvērumu, jo tad asaras mazāk izgaros. Ja šie līdzekļi nepalīdz un acīs jūtams diskomforts, nepieciešams iepilināt osmoprotektorus – to, ko mūsu acis ražo pašas, taču nesaražo pietiekami.

Uz sarakstu