ATD noraida pārmetumus par pretdarbošanos elektronisko norēķinu sistēmas ieviešanai

Kā skaidro direkcijā, tā rīkojas tieši pretēji. Autotransporta direkcija veicot visas iespējamās darbības, lai bezskaidras naudas norēķinu sistēmas ieviešana būtu ērts, drošs un plaši pieejams risinājums pasažieriem, kas ļautu saimnieciski un caurskatāmi izmantot valsts budžeta līdzekļus paredzētajam mērķim.

Sistēma paredzot jaunu kārtību, lai vairākas personu grupas - personas ar pirmās un otrās grupas invaliditāti, politiski represētās personas, nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, bērni bāreņi, pirmsskolas vecuma bērni un bez vecāku apgādības palikušie bērni - varētu izmantot sev pienākošos braukšanas maksas atvieglojumus sabiedriskajā transportā. Iestādēm, kas atbildīgas par elektroniskās norēķinu sistēmas ieviešanu, nepieciešams novērst visus iespējamos riskus un atrisināt problēmjautājumus, lai sistēmu varētu ieviest kvalitatīvi un jau šobrīd identificētie problēmjautājumi nebūtu jārisina tikai pēc sistēmas ieviešanas.

Autotransporta direkcija jautājumus par Ministru kabineta noteikumiem Nr.153 "Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos" risinot jau kopš gada sākuma, izveidojot darba grupu, organizējot regulāras tikšanās ar visām iesaistītajām pusēm un vērtējot sistēmas dalībnieku iespējas realizēt noteikumos noteikto kārtību.

Iesaistītās puses - atvieglojumu saņēmēji, datubāzu turētāji, Latvijas Komercbanku asociācija un lielākās bankas, pasažieru pārvadātāji - ir vērsuši uzmanību uz vairākiem problēmjautājumiem, kuru neatrisināšana padara nepilnvērtīgu vai pat neiespējamu MK noteikumu Nr.153 realizāciju, uzskata direkcijā.

Autotransporta direkcija no tai pieejamajiem banku līgumiem secinājusi, ka vēl 2015.gada 3.novembrī nevienas bankas piedāvājums neatbilda noteikumu prasībām. Piemēram, nav paredzēts nodrošināt pieņemšanas finanšu pakalpojumus citas bankas kartēm un nodrošināt klienta aktuālās atvieglojumu kartes informācijas pieejamību citām bankām. Tāpat nav paredzēta rīcība darījumu anulēšanas, naudas atmaksas gadījumos, kā arī rīcība un bankas atbildība sistēmas darbības kļūdu situācijās. Tādējādi Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvja centieni uzspiest Autotransporta direkcijai jau šobrīd parakstīt līgumus ar bankām nav pieņemami, jo minētie līgumprojekti ir pretrunā MK noteikumiem. Direkcija sadarbībā ar bankām turpina risināt līguma satura pilnveidošanas jautājumus.

Tāpat datu turētāji - Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija - kopumā nav gatavi datu fiziskai nodošanai bankām un Autotransporta direkcijai no 2016.gada 1.janvāra. Labklājības ministrija ir veikusi aprēķinus par minimālajām izmaksām, kas nepieciešamas, lai Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija varētu veikt datu apmaiņu ar bankām un Autotransporta direkciju. Tāpat Labklājības ministrija norādījusi, ka nepieciešamie finanšu līdzekļi minētajām iestādēm nav paredzēti ne 2015., ne 2016.gada budžetā. Nepieciešamo datu apmaiņas risinājumu izstrādi iespējams veikt līdz 2016.gada 1.jūlijam. Datu nodošana, pārbaude un regulāra datu atjaunošana esot pamats, lai bezskaidras naudas norēķinu sistēma spētu funkcionēt un nodrošināt braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju precīzu uzskaiti un naudas līdzekļu kontroli.

ATD arī uzskata, ka nav noregulēti nepieciešamie personu datu aizsardzības jautājumi, tādēļ patlaban notiek konsultācijas starp Autotransporta direkciju, bankām un Valsts datu inspekciju.

Esot konstatēts, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde datus komersantiem jeb bankām var nodot par maksu un viens pieprasījums izmaksātu 1,14 eiro, kas kopā gadā bankām var veidot papildu izmaksas 475 557 eiro apmērā. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, kā arī Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai nav precedenta datu nodošanai privātpersonām, taču nav izslēgts, ka arī šīm iestādēm attiecīgā datu apmaiņa ar komersantiem var tikt noteikta kā maksas pakalpojums.

ATD arī skaidro, ka daļai pārvadātāju ir jāievēro publisko iepirkumu regulējošie normatīvie akti un jāveic iepirkuma procedūras banku pakalpojumu, kā arī nepieciešamo tehnisko iekārtu iegādei. Daudziem pārvadātājiem nav beidzies pašlaik lietošanā esošo, bet turpmāk neizmantojamo kases aparātu amortizācijas termiņš vai biļešu tirdzniecība vispār nav organizēta, izmantojot kases aparātus. Autotransporta direkcija ir saņēmusi lūgumu no Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas atlikt noteikumu ieviešanas termiņu, nosakot to ne agrāk kā ar 2017.gada 1.jūliju. Attiecīgā informācija tika adresēta arī Ministru prezidentei un atbildīgajām institūcijām.

Lai pasažieru pārvadātājiem un pasažieriem bezskaidras norēķinu sistēmas ieviešanas rezultātā nav jāmaina pašreizējā sadarbības banka, esot nepieciešams ieviest atvērtu bankas karšu pieņemšanas sistēmu, nevis izmantot atsevišķas bankas lokālu risinājumu. Atvērtai sistēmai jāatbilst prasībām, kas bankām, sākot ar 2017.gadu, jāsāk pildīt, ieviešot Latvijā bezkontakta norēķinu kartes atbilstoši starptautiskajam "Visa/Mastercard" standartam. Šobrīd gatavību iesaistīties bezskaidras naudas norēķinu sistēmas nodrošināšanā ir izteikušas tikai divas bankas - "Norvik" un "Citadele", turklāt abas bankas atzinušas, ka, sākot ar 2016.gadu, plāno izmantot lokālu risinājumu, nevis starptautisko, kas atbilstu "Visa/Mastercard" standartam.

Banka "Citadele" esot paudusi, ka daudz loģiskāk ir noteikumu ieviešanu sākt ar 2017.gada janvāri, kad lielākā daļa banku būs ieviesušas starptautisko norēķinu risinājumu, kas ļautu samazināt valsts budžeta izdevumus un padarītu pasažieriem daudz pieejamāku pakalpojuma saņemšanu. Latvijas Komercbanku asociācija un lielākā daļa banku darba grupās un tikšanās reizēs ir norādījušas uz būtiskām problēmām informācijas apmaiņā starp bankām un aicinājušas grozīt MK noteikumu Nr.153 ieviešanas termiņu, nosakot to ne agrāk kā ar 2017.gada 1.janvāri.

Mainot pašlaik piemēroto dotācijas izmaksu kārtību, tas ir, uzliekot par pienākumu Autotransporta direkcijai kompensēt nevis pārvadātāja nesaņemtos ieņēmumus bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), bet gan klienta veikto maksājumu par braucienu, vairs nebūs iespējams piemērot pašlaik PVN likuma 35.panta piektās daļas trešajā punktā paredzēto atbrīvojumu no nodokļa maksāšanas. Tādējādi valsts budžetā no dotācijas līdzekļiem zaudējumu kompensēšanai par personu ar braukšanas maksas atvieglojumiem pārvadāšanu papildus būs nepieciešams segt PVN vismaz 1,98 miljonu eiro apmērā gadā.

Kā ziņots, LPS pārstāvis Vladimirs Šalajevs aģentūrai LETA norādīja, ka ATD "nekaunīgi pretdarbojas", lai Latvijā sabiedriskajā transportā par braucieniem varētu norēķināties ar bankas kartēm, kā to paredz valdības noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršruta tīkla maršrutos, intervijā aģentūrai LETA norāda

Viņš uzsver, ka saskaņā ar valdības apstiprinātiem noteikumiem šāda sistēma jāievieš no nākamā gada 8.janvāra.

Autotransporta direkcija atsakoties slēgt līgumus ar bankām, kas ar savām vēstulēm ir apliecinājušas gatavību izpildīt noteikumu prasības, kā arī paudušas gatavību piedāvāt praksē aprobētu risinājumu, kas nodrošina iespēju pieņemt visa veida bankas kartes. ATD tā arī nav paskaidrojusi, kāpēc tā atsakās šos līgumus slēgt, skaidro Šalajevs

Pārvadātāji jau esot noslēguši līgumus ar bankām atbilstoši noteikumiem, savukārt ATD mēģinot norādīt, ka tie neatbilst prasībām, lai gan tos ir pārbaudījušas valsts iestādes.

Šalajevs skaidro, ka nepieciešami konkrēti ieviešanas plāni, kurus direkcija joprojām nepiedāvājot, lai gan savu neizpratni ir izrādījusi gan Latvijas Pašvaldību savienība, gan Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija. Turklāt 13.novembrī vēstule par ATD neizdarībām nosūtīta arī premjerei Laimdotai Straujumai (V). To, ka šoferi un uzņēmumu vadītāji "šmaucas", uzskaitot personas, kuras var braukt transportā bez maksas, liecinot statistika. Pārvadāto pasažieru skaits samazinās, taču pārvadāto invalīdu skaits pieaug. Tas nozīmējot, ka šoferis iekasē naudu no pasažiera, bet noformē to kā personu, kurai pienākas atvieglojumi.

Pašvaldībām bankas kartes bez papildu ieguldījumiem sniegtu atvieglojumu administrēšanā, un to veiksmīgi pierādot Jelgavas pašvaldības veiksmīgais piemērs. Piemēram, "Norvik banka" jau patlaban atbilstot visām valdības noteikumu prasībām un banka Jelgavā jau nodrošina noteikumiem atbilstošas sistēmas darbību. "Jelgavas autobusu parks" atbilstoši valdības noteikumiem no 1.novembra nodrošina visu "Visa" un "Mastercard" maksājumu karšu pieņemšanu visos pilsētas autobusos, tādējādi izpildot noteikumu anotācijā minēto mērķi.

Uz sarakstu