Atjaunotā baltā Ludzas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca

Vēsture

Pati pirmā baznīca Ludzā tika celta reizē ar Ludzas pili, kas bijusi iekļauta tās sastāvā, taču tā nodegusi Livonijas kara laikā. 1599. gadā šī dievnama vietā uzcelta neliela baznīciņa, kas,savukārt, bijusi luterāņu rīcībā.

Poļi 1687. gadā Livonijas ordeņa priekšpilī uzcēla katoļu koka baznīcu, kas atradās bijušo vietā. Baznīca kalpoja nepilnus 50 gadus, tomēr arī šo celtni iznīcināja ugunsgrēks – 1736. gadā. Divus gadus vēlāk, 1738. gadā nodegušās baznīcas vietā kanoniķis Obrickis ar draudzes locekļu atbalstu uzcēla tā laika Latvijā lielāko un skaistāko koka baznīcu – ar diviem torņiem, veseliem pieciem altāriem, kā arī bagātīgu liturģisko inventāru; to 1742. gadā iesvētīja Livonijas bīskaps Puzina. Dievnams šajā vietā atradās divus gadsimtus. Diemžēl arī šī baznīca sekoja savu priekšgājēju pēdās – tā nodega 1938. gada 11. jūnija lielajā Ludzas ugunsgrēkā.

Pēc šī notikuma dievkalpojumi tika noturēti pagaidu telpā. Jau 1939. gadā tika uzsākta jaunas baznīcas būve, ko pārtrauca II Pasaules karš, savukārt tam sekojošajos padomju okupācijas gados baznīcas celtniecība tika aizliegta.

Visbeidzot 1989. gadā tika saņemta atļauja turpināt 1939. gadā iesāktos dievnama celtniecības darbus. No 20. gadsimta 70. gadiem līdz pat mirklim, kad durvis vēra jaunā katoļu baznīca, dievkalpojumi notika pagaidu baznīcā Kapu ielā 12. Jauno dievnamu konsekrēja Latvijas katoļu arhibīskaps metropolīts Jānis Pujats 1995. gada 24. septembrī. Ludzas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca ir liela, balta, skaista mūra celtne ar pavisam nelielām novirzēm no 1939. gada projekta.

Ko vēl baznīcas tuvumā apskatīt?

Blakus Ludzas pilskalnam senajā priekšpilī – Baznīckalnā, var apskatīt Eversmuižas grāfu, poļu muižnieku Karņicku, 1738. gadā celto dzimtas kapu kapelu, kā arī Leona Tomašicka 1934. gadā veidoto Svētās Marijas – Māras zemes karalienes – statuju, un blakus esošo zvanu torni, kas saglabājies lielajā Ludzas 1938. gada ugunsgrēkā.

Uz sarakstu