Atjaunotā Mālpils muižas pils lieliskai atpūtai
Vēsture
Pirmās dokumentārās vēstures liecības par Livonijas ordeņa Mālpils ordeņa pili ir no 1413. gada, un tiek uzskatīts, ka tā uzcelta 14. gadsimta otrajā pusē. Poļu-zviedru kara laikā 1626. gadā poļu armija atkāpjoties Mālpils ordeņa pili uzspridzināja. Mālpils muižas centra apbūves aizsākumi datējami ar 18. gadsimtu, kad 1760. gadā barons Gustavs Vilhelms fon Taube uzcēla klasicisma stilā ieturēto muižas Kungu māju; šajā laikā arī izveidoti pils dīķi un iekopts parks.
1905. gada revolūcijas laikā naktī no 27. uz 28. novembri Mālpils muiža tika nodedzināta, savukārt laikā no 1907. līdz 1911. gadam tika atjaunota neoklasicisma stilā pēc arhitekta Vilhelma Ludviga Nikolaja Bokslafa projekta. Pēdējie muižas īpašnieki bija fon Grotu dzimta.
1920. gada muižā bija izvietota Mālpils sešklasīgā pamatskola, bet 1929. gadā muižas pils tika nodota Latvijas Nacionālo atvaļināto karavīru biedrībai. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā kungu namā tika iekārots Mājturības tehnikums, no 1949. līdz 1965. gadam tajā atradās Mālpils Hidromeliorācijas un celtniecības tehnikums. No 1966. gada līdz pat 2002. gadam muižā atradās Mālpils Zemkopības un meliorācijas muzejs.
Muižas kungu mājas atjaunošana
2003. gadā tika aizsākta objekta vēsturiskā izpēte un tehniskā projekta izstrāde. Mālpils muiža tika atjaunota, maksimāli saglabājot tās vēsturisko veidolu. Muižas kungu mājas restaurācija sākās 2006. gada maijā un noslēdzās 2008. gada augustā. Tika atvērta jauna četrstāvu dizaina viesnīca ar gaumīgi iekārtotiem numuriņiem, restorānu un greznām pasākumu zālēm svinībām un semināriem.
Restaurācijas gaitā muižas ārējais tēls ir maksimāli pietuvināts vēsturiskajam oriģinālam un pēc iespējas saglabāts vecais telpu plānojums. Telpās aplūkojami atjaunotie vecie kamīni un podiņu krāsnis, tumšie ozolkoka paneļu griesti, svinību zāļu zvaigžņu parkets, ozolkoka kāpnes, oriģinālās koka sijas un āra terase.
Aiz pils atrodas ainavisks un plašs muižas parks ar četriem dīķiem; parkā augošo koku vecums ir līdz pat 155 gadiem. Tas reiz bijis apjozts ar laukakmeņu mūri, kura atliekas vēl šodien pamanāmas. Parka romantisko noskaņu reiz papildināja lapenes, paviljoni, tējas namiņi, mākslīgās pilsdrupas, skulptūras.
Bez spokiem neiztikt
Mālpils muižas pils jau kopš pašiem pirmajiem tās pastāvēšanas gadiem (18. gadsimta vidus) ir bijusi velnu apsēsta – naktīs tie esot mocījuši pils ļaudis. Arī mūsdienu pils darbinieki pastāvīgi izjūt kādas neredzamas būtnes klātesamību. Daudzās teikas un nostāsti pārsvarā saistīti ar tās cēlāju un pirmo īpašnieku baronu Gustavu Vilhelmu fon Taubi, kas esot bijis sevišķi nežēlīgs un vardarbīgs cilvēks.
Barona Taubes dēls Fridrihs, lai pils ļaudīm būtu miers, licis kučierim pusnaktī pie pils lieveņa piebraukt karieti ar sešiem melniem zirgiem un braukt līdz pils tornim. Turp braucot, zirgi bijuši nodzīti slapji un tik tikko varējuši vezumu pavilkt, bet atpakaļceļā vezums bijis viegls. Ļaudis vienmēr metuši šim tornim līkumu, jo uzskatījuši, ka tur spokojoties – divpadsmitos dienā un naktī tur degusi uguns un bijusi dzirdama velnu trokšņošana. Tagad torņa vairs nav, jo tas sagrauts Pirmā pasaules kara laikā.
Uz sarakstu
