Baldones sanatorija – reiz viens no slavenākajiem kūrortiem Eiropā
Kādreizējā slavenā sanatorija “Baldone” bija dziedniecības un atpūtas komplekss Baldonē, kas tapa uz 18. gadsimta nogalē dibinātās Baldones kūrvietas bāzes. Iemesls sanatorijas atpazīstamībai visā Eiropā bija tai blakus iztekošie sēravoti, kas bijuši zināmi jau kopš 12. gadsimta, pateicoties to dziednieciskajām īpašībām. Baldones sanatorija beidza pastāvēt 1997. gadā privatizācijas rezultātā.
Baldones svētavots
Baldones Svētavots atrodas Baldones novada Baldones Ceriņu parkā pie Ķekaviņas upītes. Paši vietējie iedzīvotāji to dēvējuši par Avotu. 15. gadsimtā šis avots ticis saukts arī par Jaunības avotu, jo tas atjaunojis veselību un mundrumu, par ko pateicībā slimnieki un atpūtnieki ūdenī metuši dažādas rotaslietas un monētas; tās uzietas vēlāk, 19. gadsimtā, kad avotam izbūvēts baseins.
18. gadsimta nogalē pie avota uzcelts Baldones kūrorts, kas bijis viens no slavenākajiem visā Eiropā. Lai arī mūsdienās kūrorta tur vairs nav, joprojām ir iespējams apmeklēt avotiņu un nogaršot tā dziednieciskajām īpašībām apveltīto sērūdeni.
Baldones kūrorta pirmsākumi
Lai arī pirmās liecības par Baldones sēravotu brīnumainajām dziednieciskajām spējam atrodamas jau 12. gadsimtā, pirmos labiekārtošanas darbus pie tā iztekas veica barons Frīdrihs Georgs fon Līvens, par kura naudu uzbūvēta pirmā vannu māja. Baldones kūrorts tādējādi tiek uzskatīts par vecāko Baltijā.
1796. gadā Baldonē pēc Krievijas imperatora Pāvila I pavēles tika ierīkota sēravota dziednīca jeb kūrvieta, un tieši 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā tika veikti pirmie nozīmīgie Baldones sērūdens sastāva pētījumi, kas zinātniski pamatoja tā ārstniecisko vērtību; avotam dziednieciskās īpašības piešķir tajā izšķīdušais sērūdeņradis un ogļskābā gāze. Pēc kūrorta dibināšanas tas kļuva plaši pazīstams visā Eiropā, kā arī bija viens no ievērojamākajiem sērūdeņu kūrortiem visā Krievijas Impērijā.
19. gadsimta sākumā zemi pie sēravota nomāja baronu fon Korfu dzimtas pārstāvji – brāļi Andrejs un Fjodors, un šajā laikā bija vērojams Baldones kūrorta uzplaukums. Kūrorta nozīme gan krietni mazinājās pēc Ķemeru kūrorta atklāšanas 1838. gadā, tomēr vēl arvien tika apmeklēts.
Baldones kūrorts 20. gadsimtā
20. gadsimta 20. un 30. gados jau atkal notika Baldones kūrorta attīstība un uzplaukums – tika izveidota iestāde “Baldones sēravoti”. Pēckara gados tika pilnveidota kūrorta infrastruktūra, veikta parka labiekārtošana; 1936. gadā Baldonē tika atklāta modernākā peldētava Baltijas valstīs. 40. gadu beigās kūrorts ieguva jaunu nosaukumu – sanatorija “Baldone”. Tā tika atzīta kā balneoloģiska tipa kūrorts, kurā pieejams sērūdeņraža un hlorīda minerālūdens, kā arī dūņu dziedniecība.
Pēc II Pasaules kara Baldones sanatorija bija ļoti populāra atpūtas un ārstniecības vieta Padomju Savienībā, uz kurieni devās ārstēties kara veterāni no visām savienības republikām. Dabas baudītājiem bija iespēja doties ilgās pastaigās pa Baldones sanatorijas parku ar labiekārtotiem celiņiem, soliņiem un krāšņiem apstādījumiem.
1980. gadā ekspluatācijā tika nodots jaunais astoņu stāvu korpuss. 1984. gadā par godu sēravotam uzstādīja piemiņas akmeni ar tajā iekaltu tekstu “Baldones sēravots izmantos ārstniecībā no 1186. gada”. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas ievērojami saruka sanatorijas apmeklētāju skaits, proti, bija apgrūtināta iebraukšana no ārzemēm.
Sēravoti mūsdienās
Šobrīd minerālavoti netiek izmantoti, bet sanatorijas apbūvei nepieciešama nopietna restaurācija un pārbūve. Šobrīd Baldones iedzīvotājus un viesus priecē netālu esošais Ceriņu parks ar skaistiem apstādījumiem un ērtiem pastaigu celiņiem. Parkā iespējams arī nobaudīt Baldones izslavēto sērūdeni. Baldones sēravots ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Uz sarakstu
