Buļļu sala – lielākā sala Latvijā
Buļļu jeb Daugavgrīvas sala administratīvi ietilpst Rīgas pilsētā, un uz tās izvietojušās trīs pilsētas daļas: Daugavgrīva, Rītabuļļi un Vakarbuļļi. Sala atrodas starp Rīgas jūras līci un Buļļupi pie Daugavas un Lielupes ietekas jūrā, un tā ir lielākā sala Latvijā.
Senā Buļļu apkaime
Buļļu apkaime atrodas Daugavas kreisajā krastā Rīgas pilsētas ziemeļu daļā un aizņem Buļļu (Daugavgrīvas) salas centrālo un dienvidrietumu daļu. Apkaimē iekļaujas arī Rītabuļļi (Buļļu salas centrālajā daļā) un Vakarbuļļi, kas atrodas salas dienvidrietumos pie Lielupes ietekas jūrā.
Salas austrumu pusē atrodas Daugavgrīvas apkaime, kurai tās ģeogrāfiskā novietojuma dēļ ir bijusi būtiska loma Rīgas pilsētas vēsturē, kas saistīta ar Daugavgrīvas cietokšņa vēsturisko attīstību; Daugavgrīva tikusi uzskatīta par Rīgas pilsētas atslēgu. Daugavgrīva vēstures avotos pirmo reizi minēta jau 1205. gadā, kad krusta karotāji vecās Daugavas grīvas labajā krastā uz kāpas uzcēla cisterciešu klosteri.
Buļļu apkaime vēsturiski veidojusies uz Buļļu muižas zemes, kas pirmo reizi rakstos minēta 1495. gadā. Sākotnēji uz šīs muižas zemes bijuši zvejnieku ciemi Rītabuļļi (Bullēni) un Vakarbuļļi (Buļļugals). Daugavgrīvas draudzes teritorijā atradusies arī muižiņa – Buļļu muiža –, kas pakļauta valsts jurisdikcija. Buļļu muižiņa pieminēta 1617. gadā, kad Kurzemes hercogs Vilhelms to izīrējis savam sekretāram Paulam Špankavam.
Buļļu salas veidošanās
Jevgenijs Slihto/flickr.com
Buļļu salai ir bijusi interesanta, dabiska veidošanās vēsture, kas saistāmas ar Lielupes un Daugavas gultnes maiņām, kā arī Buļļupes veidošanos. Buļļu sala ir izveidojusies vien pirms vairāk nekā 260 gadiem, kad ledus sanesumi Lielupi aizvirzījuši pāri kāpu joslai, izskalojot tai patstāvīgu ceļu uz jūru. Proti, Daugava un Lielupe pavasara palos pārrāva garo un šauro zemes strēli no Kauguriem uz Vecāķiem. Buļļupe, savukārt, ir kādreizējā Lielupes gultne līdz tās kādreizējai ietekai Daugavā, jo līdz 17. gadsimtam tai nebija sava ieteka jūrā.
1697. gada pavasara palos, Daugavas grīvā izveidojoties ledus sastrēgumam, Lielupes ūdeņi izrāva sev jaunu gultni uz jūru – pārrāva kāpu joslu tagadējās Buļļu jeb Daugavgrīvas salas vidū, izveidojot jaunu gultni, pa kuru ieplūst tieši Rīgas līcī.
Buļļu sala mūsdienās
Buļļu sala ir astoņarpus kilometrus gara un vienu līdz divus kilometrus plata, tās vidējais augstums ir aptuveni divi līdz četri metri virs jūras līmeņa. Gar jūras krastu ir vairākus desmitus metru plata, smilšaina pludmale, kā arī vairākus simtus metru plata vaļņveida kāpu josla. Buļļu salā ietilpst arī Daugavgrīvas dabas liegums. Mūsdienās Buļļu jeb Daugavgrīvas sala administratīvi ietilpst Rīgas pilsētā, un uz tās izvietojušās trīs pilsētas daļas: Daugavgrīva, Rītabuļļi un Vakarbuļļi.
Uz sarakstu
