Burtnieku muižā atrodas viens no koptākajiem lauku muižu parkiem Latvijā
Vēsture
Līdz 13. gadsimtam Burtnieku novads bija letgaļu Tālavas zemes ziemeļu robežnovads, caur kuru stiepās ceļš no Gaujas ielejas un Sakalu un Ugauniju. Pēc Tālavas Tālivalža nāves 1215. gadā Burtniekus pārvaldīja viņa dēls Rameka. Pēc Tālavas dalīšanas 1224. gadā Ramekas novadu līdz Burtnieku ezeram ieguva Zobenbrāļu ordenis. Livonijas ordeņa mestra ap 1284. gadu celtā Burtnieku ordeņa pils atradusies Būra (kas dēvēts arī par Astijervu vai Beverīnu) ezera stāvkrastā.
1577. gadā ordeņa pils nokļuva Krievijas caristes pakļautībā un tika nopostīta. 1622. gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs Burtnieku pilsmuižu piešķīra valsts kancleram Akselam Oksenšernam. Pēc Ziemeļu kara, kad Zviedrija Krievijai līdz ar citām zemēm atdeva arī Vidzemi, Burtnieku pils zaudēja savu kā nocietinātas pils nozīmi. 1744. gadā Krievijas ķeizariene Elizabete pilsmuižu uzdāvināja ģenerālim Rumjancevam; pēc Rumjancevu dzimtas rīkojuma postījumi tika novākti, vietā būvējot jaunas ēkas – tai skaitā arī jauno muižas pili uz nopostītās ordeņa pils pamatiem Burtnieku ezera stāvkrastā.
1806. gadā muižu iegādājās Šrēderu dzimta, un muižas kā saimnieciska centra attīstība turpinājās arī pēc tam. 1882. gadā par muižas īpašnieku tika apstiprināts barons Vilhelms fon Šrēders, kura laikā muiža piedzīvoja īpaši grandiozas pārvērtības. Pēdējais muižas īpašnieks barons Robins Olsens (Vilhelma fon Šrēdera krustdēls) īpašumā saimniekoja līdz zemes reformai 1920. gadā.
1921. gadā muiža nonāca Latvijas Agronomu biedrības pārvaldījumā, kas muižas pils ēkā atvēra divgadīgu lauksaimniecības skolu. 1941. gadā Burtniekos tika izveidota padomju saimniecība, savukārt vācu okupācijas laikā pils ēkā atradās armijas gaisa spēku karavīru atpūtas un atveseļošanās vieta. Ēka tika nopostīta 1944. gada 21. septembrī, vācu armijai atkāpjoties. 1969. gadā drupas tika aizvāktas un to vietā uzcēla kultūras namu. Kopš 2010. gada Burtnieku parks ir Burtnieku novada pašvaldības īpašums.
Muižas apbūve un parks
17. gadsimtā ārpus nocietinātās pils kalna pakājē pie dīķa, kur šobrīd ir apbūve, bijis ainavisks dārzs, savukārt 19. gadsimtā ticis izveidots parks jaunās pils priekšā aiz kādreizējā nocietinājuma mūra. Parku īpaši greznu veidoja muižas pēdējais īpašnieks barons Vilhelms fon Šrēders.
Parks nepilnu 30 hektāru platībā tika izveidots pie Burtnieku muižas pils ar dīķu kaskādi, retu koku stādījumiem, vienlaidus granīta bluķu kāpnēm un strūklaku. Parkā sastopamas ap 70 dažādas koku un krūmu sugas. Burtnieku muižas parks ir valsts nozīmes dabas aizsardzības objekts. Parka teritorijā atrodas Vīsraga dabas taka.
Muižas ēkas pārsvarā būvētas 19. gadsimta klasicisma stilā. Laika gaitā daļa ēku tikušas pārbūvētas. Pārvaldnieka māja, staļļi, vāgūzis-ratnīca, divas kalpu mājas un pārējās saimniecības ēkas atrodas ārpus parka teritorijas. Mūsdienās no parka puses redzama tikai kādreizējā klēts ar neobarokālo koka piebūvi – tējas paviljonu. Daļēji saglabājusies ir arī kādreizējā dārznieka māja.
Uz sarakstu
