Būvnieks: nozare labi varēja strādāt arī pēc vecā likuma
"Gan sertifikācijas, gan projektu apstiprināšanas sistēma bija iestrādājusies, varēja būt runa par kādiem kosmētiskiem uzlabojumiem, bet īpaši lielas aktualitātes jaunajam likumam nebija. Arī likuma anotācijā nav skaidri norādīts, kas nozarē būtu bijis radikāli jāmaina," sacīja Ozoliņš.
Viņš piekrīt tam, ka iepriekšējais likums bija vecs, pieņemts deviņdesmito gadu vidū. "Protams, visi pārējie normatīvie akti, kas saistīti ar administratīvo procesu, ir gājuši uz priekšu, iespējams, ka bija nepieciešams jauns likums. Jebkurā gadījumā no valodas viedokļa lasīt jauno likumu ir vieglāk, bet teikt, ka ar šo likumu nozarē būtu veikta kāda revolūcija, nav pamata," skaidroja Ozoliņš.
Uz iebildumu, ka Ekonomikas ministrijas ieskatā jaunais likums ir daudz kvalitatīvāks un ievērojami atvieglo būvniecības procesu, "Merks" valdes priekšsēdētājs norādīja, ka jauno likumu nav iespējams vērtēt bez būvnoteikumiem, tā ir likumdošanas pakete, kuru var izvērtēt tikai kopumā.
"Līdz ar to patlaban nevaru pateikt, vai jaunais likums ir vai nav labāks, tas jāvērtē kopā ar pavadošajiem normatīvajiem aktiem, kuru skaits sasniedz 50. Izraut no konteksta un vērtēt vienīgi likumu nav iespējams. Patlaban ir skaidrs, ka pavadošo normatīvo aktu pakete ir ļoti sasteigta un prasa nopietnus pilnveidojumus," piebilda Ozoliņš.
Viņš norāda, ka pat tad, ja likumu pavadošo normatīvo aktu pakete līdz 1.februārim formāli tiks pieņemta, paies laiks, kamēr šie dokumenti tiks uzlaboti, jo tie ir nesagatavoti.
"Skaidrs, ka pēc 1.februāra nepieciešamos uzlabojumus pieprasīs būvvaldes, projektētāji, būvnieki, tas viss gāzīsies virsū Ekonomikas ministrijai. Manuprāt, nepieciešamo uzlabojumu būs tik daudz, ka jāuzdod jautājums - kāpēc dokumentu kvalitāti nevarēja nodrošināt no paša sākuma," sacīja Ozoliņš.
Pilseta24.lv jau vēstīja, ka Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi un izsludinājusi starpinstitūciju saskaņošanai 11 Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas paredz apjomīgas izmaiņas būvniecības regulējumā, lai stiprinātu kvalitātes, drošības un atbildības prasības nozarē, īpaši attiecībā uz sabiedriski nozīmīgajām ēkām.
Tāpat Pilseta24.lv jau vēstīja, ka Saeima trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Būvniecības likumā, kas paredz apjomīgas izmaiņas pašreizējā regulējumā ar mērķi būtiski paātrināt būvniecības procesu un mazināt administratīvo slogu būvniekiem.
Uz sarakstu
