Dombrovskis: Latvijai jāturpina darbs pie strukturālajām reformām
Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis (V) ir gandarīts, ka Latvija turpina atbildīgu fiskālo politiku un, neskatoties uz pieaugušajiem budžeta izdevumiem valsts drošības mērķiem, kas būtiski arī kontekstā ar piektdienas terora aktiem Parīzē, tiek samazināts budžeta deficīts.
Viņš gan norādīja, ka, lai nodrošinātu dinamisku izaugsmi arī turpmāk, Latvijai jāturpina darbs pie strukturālajām reformām, kā arī jāaktivizē 2014.-2020.gada perioda Eiropas Savienības (ES) fondu apguve.
EK uzskata, ka Latvijas nākamā gada budžets kopumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumiem, sarunā ar aģentūru LETA teica Dombrovskis. "Faktiski budžeta deficīts turpina samazināties, bet būtiskas novirzes no Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumiem nav konstatētas," viņš sacīja.
Viņš arī skaidroja, ka no valstīm, kas atrodas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajā zarā, bez pārmērīga budžeta deficīta, četrām valstīm konstatēts, ka kopumā budžets atbilst nosacījumiem. Tās ir Beļģija, Latvija, Malta un Somija. Savukārt pilnībā nosacījumiem atbilst piecas valstis - Igaunija, Luksemburga, Nīderlande, Slovākija un Vācija. Tikmēr riski Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumu izpildei ir Austrijai, Itālijai un Lietuvai. Piecas valstis ir pārmērīgā budžeta deficīta procedūrā, bet Grieķija un Kipra ir aizdevuma programmās.
Runājot par Latviju, Dombrovskis vērsa uzmanību, ka nominālā bilance turpina uzlaboties arī nākamgad, ja salīdzina ar šo gadu. "Strukturālā bilance faktiski nākamgad, salīdzinot ar šo gadu, uzlabojas, bet trīs gadu laikā tāda būtiska uzlabojuma nav, faktiski strukturālā bilance stāv uz vietas. Tas ir, ņemot vērā arī ekonomikas cikla ietekmi. Tur gan, ja paskatās pēc budžeta skaitļiem, strukturālais deficīts palielinās, bet Latvijai, ja runājam par šo gadu pret iepriekšējo gadu, ir speciāli atrunāts jautājums par pensiju reformas sistēmisko ietekmi, kas principā šādu situāciju pieļauj. Savukārt nākamgad strukturālais deficīts pakāpeniski samazinās. Tomēr Latvijai aizvien nepieciešams strādāt, lai faktiski tuvotos vidēja termiņa budžeta deficīta mērķim," viņš norādīja.
Dombrovskis arī atgādināja, ka gan Latvijas valdība, gan EK prognozē valsts ekonomikas izaugsmi 2016.gadā 3% apmērā, kas faktiski ir straujākais izaugsmes temps starp Baltijas valstīm. "Joprojām pastāv riski saistībā ar ārējiem faktoriem, tostarp nestabilo ģeopolitisko situāciju reģionā. Kopumā ekonomiskās izaugsmes tempi ES nākamgad prognozēti 2% apmērā, bet Latvijai 3%, kas ir virs ES vidējā," pauda Dombrovskis.
ES ekonomikas pārvaldības ietvars paredz, ka Latvijai kā eirozonas dalībvalstij ik gadu līdz 15.oktobrim ir jāsagatavo un jāiesniedz EK un Eirogrupai plāns, kurā tiek norādītas galvenās nākamā gada budžeta rādītāju prognozes - ieņēmumi, izdevumi, deficīts un valsts parāds, ietverot valsts budžetu, pašvaldību budžetu, atvasināto publisko personu budžetu un vispārējās valdības sektorā klasificētās valsts komercsabiedrības.
Budžeta projekta saskaņojums Eiropas semestra ietvaros ir veids, kādā tiek īstenota ES ciešāka iesaiste dalībvalstu nacionālo budžetu sagatavošanā. Tas ļauj EK novērtēt budžeta projekta atbilstību ES tiesību normām fiskālās disciplīnas jomā. Ja EK konstatē, ka budžeta plāns būtiski pārkāpj ES fiskālās disciplīnas noteikumus, tā var noraidīt budžeta plānu un pieprasīt dalībvalstij veikt izmaiņas un iesniegt to atkārtoti.
Tāpat EK savā atzinumā var sniegt rekomendācijas plāna uzlabošanai. Procedūra paredz, ka nacionālie parlamenti ņem vērā EK atzinumu, pieņemot valsts budžetu galīgajā lasījumā.
Uz sarakstu
