Dzintaru koncertzālē atklās izstādi par godu 80 gadu jubilejai
Šogad Dzintaru koncertzālei aprit nozīmīga jubileja – 80 gadi, kopš Mazās zāles, pirmās slēgta tipa koncertzāles Latvijā, atklāšanas 1936.gadā.
Kā pilsētas informācijas portālu Jurmala24.lv informēja Dzintaru koncertzāles sabiedrisko attiecību speciālists Mārtiņš Pučka, atskatoties uz aizvadītajiem 80 gadiem un gatavojoties koncertzāles jubilejai, vēsturniece Inga Sarma un arhitekts Matīss Mailītis kopā ar Jūrmalas muzeju un Dzintaru koncertzāli ir izveidojuši izstādi par koncertzāles vēsturi no tās izveidošanas līdz mūsdienām – "Dzintaru koncertzālei 80. Personības un notikumi".
Atklāšanas pasākums un jubilejas sezonai veltītā preses konference notiks 8.aprīlī plkst.14.00 atjaunotās vēsturiskās Dzintaru koncertzāles kamerzālē.
Preses konferencē piedalīsies:
Dace Melbārde – Latvijas Republikas Kultūras ministre
Gatis Truksnis – Jūrmalas domes priekšsēdētājs
Guntars Ķirsis – Dzintaru koncertzāles direktors
Raimonds Pauls – komponists
Inese Galante - operdziedātāja
Vestards Šimkus – pianists
Inga Sarma – vēsturniece, izstādes "Dzintaru koncertzālei 80. Personības un notikumi" autore
Matīss Mailītis – arhitekts, izstādes "Dzintaru koncertzālei 80. Personības un notikumi" autors
Izstādē "Dzintaru koncertzālei 80. Personības un notikumi" būs iespēja aplūkot unikālas vēsturiskas liecības par krāšņākajiem un nozīmīgākajiem notikumi koncertzāles dzīvē no tās atklāšanas līdz mūsdienām. Izstādes apmeklētāji varēs uzzināt, kādi pasaulslaveni mūziķi uzstājušies Dzintaru koncertzālē un kādi spilgti mūzikas dzīves notikumi – festivāli, pirmatskaņojumi un vēsturiski nozīmīgi pasākumi – ar to saistīti. Interesentu apskatei būs pieejami fotomateriāli, dokumenti, afišas, kā arī mūzikas instrumenti un priekšmeti, kas saistīti ar Edinburgas kūrmāju. Īpaša izstādes sastāvdaļa būs multimedijs, kas apvienos kinohronikas, mūzikas ierakstus un datoranimāciju.
Apskatāma izstāde būs līdz 2016.gada beigām, bet 9. un 10.aprīlī ikviens interesents to varēs apmeklēt bez maksas. Pēc tam, līdz maija beigām, izstāde būs apskatāma brīvdienās no plkst.12.00 līdz 17.00 par maksu. Ieejas maksa – 2 eiro, skolēniem, studentiem, invalīdiem un pensionāriem – 1 eiro, bērniem līdz septiņu gadu vecumam – bez maksas. Dzintaru koncertzāles apmeklētājiem, kas iegādājušies biļeti uz pasākumiem koncertzālē, ieeja izstādē būs bez maksas. Par izstādes darba laiku vasarā informācija tiks precizēta maija beigās.
Vēsturiskā slēgtā Dzintaru koncertzāle tika atklāta 1936.gada vasarā pēc arhitekta Viktora Mellenberga un Aleksandra Birzenieka projekta un ir pirmā slēgta tipa koncertzāle Latvijā. Tomēr Dzintaru koncertzāles stāsts aizsākas daudz agrāk - jau 19.gadsimta beigās kad tā bija pazīstama kā Edinburgas kūrmājas koncertdārzs. Dzintaru koncertzāle ir valsts nozīmes arhitektūras un vēstures piemineklis – unikāls Jūrmalas koka neoklasicisma arhitektūras paraugs ar nacionālā romantisma iezīmēm; tās centrālās ieejas vestibila interjerā iestrādāti mākslinieka Anša Cīruļa sienu gleznojumi. Tomēr lielākā Dzintaru koncertzāles vērtība ir unikālā akustika, ko novērtējuši gan mākslinieki, gan klausītāji. Pēc vairāku gadu rekonstrukcijas un restaurācijas darbiem vēsturiskā Dzintaru koncertzāle tika atklāta 2015.gada maijā.
Par godu vēsturiskās Dzintaru koncertzāles 80 gadu jubilejai ir sagatavota plaša pasākumu programmu visa gada garumā ar izcilu Latvijas un pasaules līmeņa mākslinieku piedalīšanos. Jubilejas gadā koncertzālē uzstāsies pasaulslavenās māsas Baiba un Lauma Skrides, dziedātāja Inga Kalna, džeza mūziķi "Aron Goldberg Trio" (ASV) un Sāras Makenzijas kvartets (Austrālija), koncertzālē notiks pirmais Gidona Krēmera festivāls, starptautiskais baleta festivāls un īpaši krāšņs Jūrmalas festivāls ar Ksenijas Sidorovas, Vestarda Šimkus, Aleksandra Antoņenko, Intara Busuļa un daudzu citu izcilu mākslinieku piedalīšanos. Svētku kulminācijas koncertā 4.jūnijā klausītājus gaida tikšanās ar populāriem un iemīļotiem mūziķiem – Maestro Raimondu Paulu, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Antonu Ļahovski, Daumantu Kalniņu, Latvijas Radio Bigbendu, Intaru Busuli un citiem māksliniekiem.
Uz sarakstu
