Eksperts: lidostas attīstības plānā piesardzīgas prognozes vidējam termiņam
Kā uzsver eksperts, kamēr plāns tika izstrādāts, dzīve jau ir ienesusi korekcijas: plānā izmantoti 2012.gada statistikas dati ar lielāku Latvijas iedzīvotāju skaita prognozi un arī nedaudz lielāku "airBaltic" pārvadāto pasažieru skaita prognozi, nekā faktiski tika fiksēts 2013.gadā.
"Tomēr kopējais pieņēmums - apmēram seši miljoni pasažieru gadā - ap 2018.-2020.gadu šķiet iespējams. To var negatīvi ietekmēt vien ģeopolitiskie notikumi un "airBaltic" flotes nomaiņas aizkavēšanās," skaidro eksperts.
Savukārt pēc 2020.gada izvirzītie pieņēmumi esot vairāk teorētiski - vai nu tā attīstīsies kā Eirāzijas tranzīta centrs, vai reģionālais tranzīta centrs, jo tie drīzāk kalpojot kā norāde, kādi infrastruktūras uzlabojumi (otrais skrejceļš, peroni, pasažieru termināļa paplašināšana) teorētiski varētu būt nepieciešami un kādā laika intervālā.
"Eirāzijas tranzīta centrs" izklausās ļoti vilinoši. Tomēr tā galvenais priekšnoteikums - spēcīgas "airBaltic" pozīcijas reģiona tirgū, kas nodrošinātu no Āzijas piegādāto pasažieru izvadāšanu pa reģionu un otrādi. Rīga, pat visas trīs Baltijas valstis, kā galamērķis Āzijas aviokompānijām nav interesants mazā tirgus potenciāla dēļ. Tad iespējami vien atsevišķi čartera tūrisma reisi vai reti regulārie reisi. Tikai plašāks tirgus - Baltija plus Skandināvija, plus vēl kādas sekundārās lidostas Eiropā - var būt interesants transkontinentālam pārvadātājam," uzsver Linkaits.
Pašlaik arī varot tikai minēt, cik veiksmīgi nākotnē būs "Finnair" un "Norwegian" plāni Āzijas iekarošanā. Tāpat svarīgi esot, kas tiks izvēlēts par "airBaltic" stratēģisko partneri, kādas būs tā intereses.
Eksperts arī norāda, ka jaunu lidsabiedrību ienākšanu Rīgā ierobežo mazais un ne sevišķi maksātspējīgais tirgus, kā arī spēcīgās "airBaltic" pozīcijas Baltijā. Tas neizslēdzot iespēju, ka kādreiz šeit ieraudzīsim, piemēram, Islandes vai Kazahijas pārvadātāju, kādu tūrisma galapunktu nodrošinātāju, bet galvenie virzieni no Rīgas esot pietiekami labi nosegti un visi galvenie nozares reģionālie spēlētāji jau Rīgā ir pārstāvēti.
"Pieļauju, ka uz "Ryanair" daļas samazinājuma rēķina nākotnē reisu skaitu var palielināt "WizzAir"," uzsver eksperts.
Plāns pieļauj iespēju, ka nākotnē būtu jāpalielina lidostas ieņēmumi. Kā skaidro eksperts, tiešā veidā ieņēmumus var palielināt, palielinot izīrējamās lidostas komercplatības - uzceļot jaunu pasažieru termināli. Savukārt aviācijas pakalpojumu maksas palielināšana ir tiešā veidā saistīta ar Latvijas ekonomisko situāciju, jo gala maksātājs ir biļešu pircējs. "Ja vēlamies Rīgā redzēt plašu galapunktu klāstu un lielu skaitu aviokompāniju, aviācijas pakalpojumu maksu celt nav racionāli," skaidro Linkaits.
Viņš arī secina, ka kopumā sagatavotais Rīgas lidostas attīstības plāns ir nopietns pamats lidostas ilgtermiņa darbības plānošanai.
Starptautiskā lidosta "Rīga" veiksmīga scenārija gadījumā 2036.gadā plāno apkalpot teju 14 miljonus pasažieru, tāpat tā cer uz jaunu, arī zemo cenu lidsabiedrību ienākšanu, kā arī nākotnē nopietni plāno domāt par alternatīviem ieņēmumu iegūšanas veidiem, tas paredzēts lidostas attīstības plānā 2012.-2036.gadam, kuru jūlijā akceptēja lidostas valde.
Kā norādīts attīstības plānā, ņemot vērā to, ka "re-shape" programmas gaitā "airBaltic" paaugstina biļešu cenas un veic izmaiņas lidojumu struktūrā, ir iespējams zemo cenu aviokompāniju tirgus daļas pieaugums, kā arī var tikt radīti priekšnoteikumi jaunu aviokompāniju ienākšanai lidostā.
Plāns paredz, ka līdz 2036.gadam pasažieru skaits varētu pieaugt līdz 9,9 miljoniem pasažieru, ja lidosta joprojām būs reģionālais tranzīta centrs, taču, ja tai izdodas kļūt par Eirāzijas transporta centru, to skaits varētu pieaugt līdz 13,78 miljoniem pasažieru.
Attīstības plānā arī norādīts, ka Rīgas lidosta līdz šim ir bijusi spējīga aviokompānijām piedāvāt vienus no zemākajiem lidostu tarifiem Eiropā. Ņemot vērā pēdējo gadu lidostas pasažieru apgrozījuma izaugsmi, šāda tarifu stratēģija ir veicinājusi lidostas attīstību. Savukārt turpmākajos periodos būtu jāvērtē, vai, saglabājot šādu tarifu struktūru, lidosta spēs nodrošināt investīciju kapitālu attīstības projektu īstenošanai. Lai garantētu konkurētspēju nākotnē, lidostai "Rīga" esot nopietni jādomā par alternatīviem ieņēmumu iegūšanas veidiem un/vai aviācijas pakalpojumu maksas palielināšanu.
Būtisks priekšnosacījums straujākai lidostas attīstībai esot stratēģiskā sadarbības partnera piesaiste. Ir nepieciešams identificēt pieprasījumu tālajos ("long-haul") maršrutos, kuru piepildījumu varētu veicināt un papildināt esošā lidojumu ģeogrāfija no Rīgas lidostas.
Ņemot vērā nozarē strādājošo uzņēmumu viedokli un pamatojoties uz esošo kravu apgrozījuma pieaugumu, Rīgas lidostai tuvākajā laikā arī esot nepieciešams paplašināt kravu apstrādes infrastruktūru.
Tāpat tuvākajā laikā esot jāveic darbi, lai uzlabotu lidostas elektroapgādi, sakārtotu bagāžas komplektācijas, veiktu lidostas ugunsdzēsības un glābšanas dienesta modernizāciju.
Starptautiskā lidosta "Rīga" šī gada pirmajos sešos mēnešos apkalpojusi 2 230 869 pasažierus, no kuriem 677 759 bija tranzīta/transfēra pasažieri. Populārākie tranzīta/transfēra galamērķi no lidostas "Rīga" šogad ir Tallina, Viļņa, Helsinki, Maskava un Stokholma.
Pērn lidosta apkalpoja 4,8 miljonus pasažieru, no kuriem 1,5 miljoni bija transfēra/tranzīta ceļotāji.
Uz sarakstu
