Kā uz vecāko Rīgas baznīcu smailēm nokļuvuši gaiļi?
Lai arī cik tas neparasti nebūtu, Rīgas pašu vecāko baznīcu – Svētā Pētera, Doma, Svētā Jāņa un Svētā Jēkaba – smailes nerotā krusti, bet gan gaiļi. Gaiļa kā simbola izcelsmei ir daudz un dažādu senu versiju, tomēr populārākā vēsta, ka gailis ir jaunas dienas simbols, kas pavēsta par rīta atnākšanu un gaismas uzvaru pār tumsu.
Rīta gaismas simbols
Ne vien Latvijā, bet arī citviet visā pasaulē gaiļa dziesma pavēsta par jaunas dienas sākšanos. Arī latviešu folklorā – tautasdziesmās, dainās, teikās un pasakās gailis bieži vien attēlots kā gaismas simbols. Proti, Pērkons un gailis – tie esot bijuši dažādu mošķu, raganu un paša velna lielākie ienaidnieki. Gailis ar savu skaņo rīkli velnu spējis izbiedēt un iztraucēt dažādos nakts nedarbos, kā arī izjaukt dažādas burvestības. Gaiļa dziesma esot nozīmējusi laiku, kad nelabajam atkal jānolien ellē, tāpēc ar šī putna simbolu pasargājuši dievnamus no nelabā ložņāšanas apkārt.
Gailis kristietībā
Arī kristietībā gailis simbolizē ticību, ka pēc ļaunā vienmēr ierodas labais un ka tumsu uzvar gaisma. Kristietībā gailis ir arī augšāmcelšanās simbols, apzīmējot Kristus atgriešanos Pastarajā dienā. Laiks pirms gaiļa dziesmas esot bijis ļaunuma pilns, tā bijusi tā dēvētā “raganu stunda”; Jēzus esot teicis saviem mācekļiem: “Pirms gailis trešo reizi dziedās, jūs mani trīsreiz aizliegsiet.”
Šis putns ir pirmais, kas ziņo par rīta aušanu, ir ausmas un jaunas dienas simbols, un atgādinājums ļaudīm, ka jāpošas uz lūgšanu – ļoti iespējams, ka tieši tādēļ uz veco baznīcu smailēm smailēm arī tika uzstādīti vara gaiļi.
Praktiskā nozīme
Zelta gailim baznīcas smailes galā bija arī visai praktiska nozīme pilsētnieku dzīvē, jo tas kalpoja kā vēja rādītājs. Pastāv arī kāda leģenda, kas vēsta, ka Rīgā reiz bijis arī tāds gailis, kam viens sāns bija apzeltīts, kamēr otrs nokrāsots melns. Ja gailis rādījis iedzīvotājiem melno sānu, tad bija skaidrs, ka valdošo vēju dēļ tirgošanās tajā dienā nebūs, savukārt, ja uz tirgus laukumu bija pavērsta zelta puse, tas nozīmējis, ka vējš ir labvēlīgs buru kuģu ienākšanai Daugavas ostā, un tas savukārt nozīmēja, ka tirgus būs.
Kuras baznīcas Rīgā rotā gaiļi?
Slavenākā baznīca un zināmākais gailis Rīgā noteikti ir Svētā Pētera baznīca un tā smailē tupošais vara putns. Tāpat gaiļi smailēs iekārtojušies arī uz Doma, Svētā Jēkaba un Svētā Jāņa baznīcām.
Ir zināms, ka senākos laikos –, kad kārtējo reizi tika atjaunots Pēterbaznīcas tornis – tika iedibināta tradīcija, ka galvenajam meistaram pēc tā izgatavošanas un uzstādīšanas baznīcas smailē jāuzsēžas gailim mugurā, jāizdzer šampanietis, savukārt tukšā glāze jānomet no torņa. Cik lauskās glāze saplīst, tik gadu gailis tornī nosēdēs. Svētā Pētera baznīcai, kopš torņa pabeigšanas 1491. gadā līdz pat II Pasaules karam 1941. gadā bijuši seši gaiļi – vēja rādītāji. Septīto, 1970. gadā veidoto gaili restaurēja un atpakaļ Pētera baznīcas smailē uzcēla 2009. gadā.
Rīgas Doma baznīcas gailis kalpo ne tikai kā simbols, bet arī vējrādis. Gailis Doma baznīcas smaili rotā kopš 1595. gada, uzticīgi kalpojot līdz pat 1985. gadam, kad izgatavoja jaunu gaili.
Svētā Jāņa baznīcas smailē bumbu un gaili 1680. gada 5. maijā uzstādīja Strasbūras būvmeistars Ruperts Bindenšū. Vēlāk, kad veco torni nojauca, tika uzbūvēts jauns, un 1764. gada 22. maijā tā galā jau atkal tiek uzstādīts tradicionālais gailis un bumba kopā ar draudzes mācītāja K. Rāvensberga piemiņas rakstu “Urkundi”.
Arī Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāles – vienas no četrām vecākajām Rīgas baznīcām – smaili rotā apzeltīts, nesen kā restaurāciju piedzīvojis gailis.
Uz sarakstu
