Kurzemē ziemājiem vēl ir cerības
"Kurzeme cietusi vismazāk. Esmu apbraukājis un piestājis pie vairākiem laukiem. Protams, pat dažu kilometru attālumā var būt krasas atšķirības, taču kopumā mums viss vēl ir ciešami, es pat teiktu, ka labi," atzīst talsenieks, Latvijas Agronomu biedrības prezidents Māris Grīnvalds. "Glāba tas, ka mums kaut nedaudz, bet tomēr bija sniegs. Tagad psiholoģiski grūti paciest to, ka rapsim un ziemas kviešiem nosalusi virszemes daļa. Tāpēc lauki izskatās nesmuki, rapsis pat smird. Tomēr šķiet, ka ziemājiem augšanas punkti nav sevišķi cietuši. Šī ziema parādīs, kā mūsu klimatiskos apstākļus panes pašu selekcionētās kviešu šķirnes salīdzinājumā ar ievestajām."
Pieredzējušais agronoms norāda, ka briesmas nebūt nav garām. Lielākais drauds ir pliksals, kas pēc pieredzes var uznākt vēl marta beigās. Māris Grīnvalds atgādina, ka zemniekiem vajadzētu būt modriem un jau tagad sākt nodrošināties pret barības trūkumu. "Nekavējoties vajadzētu ar mazo minerālmēslu ārdītāju, tā saukto tūti, braukt uz lauka un dot virsmēslojumu," uzskata agronoms. "Ziemājiem veģetācija notika līdz janvāra vidum, rudenī dotā barība aizgājusi tai daļai, kas tagad nosalusi. Tāpēc nedrīkst pieļaut augu badu." Pēc M.Grīnvalda vērojumiem zemnieki jau sākuši mēslošanu. Vietām traktora riteņi vēl grimst, bet drīz var būt nākamais drauds – sauss pavasaris: "Nebija ne sniega, ne lietus, lauki varbūt izskatās ūdeņaini, bet ūdens rezerves var pietrūkt. Vinnēs tas, kurš pirmais iesēs. Tūlīt zeme būs sausa, ziemājiem ar nosalušo augšdaļu var pietrūkt mitruma un barības."
Uz sarakstu
