Latvijas Banka izlaidīs kuršu ķoniņiem veltītu sudraba kolekcijas monētu
Monētas priekšpusē (aversā) centrā uz dokumenta fona attēlots jātnieks zirga mugurā ar spalvu pie cepures, zobenu pie sāniem un karogu rokā, bet monētas lejasdaļas centrā attēlots dokumenta zīmogs. Savukārt monētas aizmuguri (reversu) vertikāli pa diametru šķērso Peniķa staba atveids ar Ķoniņciema ģerboni, ko kura pa kreisi attēlota sieviete tautastērpā, bet pa labi – vīrietis ar zobenu. Monētas reversa fonā ir septiņu Kurzemes brīvciemu nosaukumi - Kalēji, Ziemeļi, Viesalgi, Ķoniņi, Pliķi, Dragūni un Sausgaļi, bet lejasdaļā puslokā ir uzraksts "Kuršu ķoniņi".
"Gaidot Latvijas valsts 100 gadu jubileju, vienlaikus atskatāmies pagātnē un domājam par nākotni. Šī monēta ir veltījums kuršu ķoniņiem – latviešu tautas daļai, kas pratusi nosargāt savu personisko brīvību un neatkarību cauri gadsimtiem," norādīja Latvijas Bankā.
Centrālajā bankā minēja, ka ķoniņi bija Kurzemes pamatiedzīvotāji, septiņu brīvciemu (Ķoniņu, Kalēju, Pliķu, Ziemeļu Turlavas pagastā, Dragūnu Rumbas pagastā, Viesalgu Snēpeles pagastā un Sausgaļu Padures pagastā) iemītnieki, kas kā vasaļi jeb lēņavīri no Livonijas ordeņa saņēma zemi un privilēģijas. 1230.gadā lielāko kuršu daļu pārstāvošā ķēniņa Lamekina un Romas pāvesta legāta pilnvarnieka noslēgtais līgums paredzēja kuršu dalību karos pret pagāniem un tiesības palikt brīviem, ja vien turēsies pie katoļticības. Līgums bija spēkā īsu laiku, jo mainījās baznīcas varas un Livonijas ordeņa spēku samērs un ietekme, bet tas iedibināja brīvības tradīciju. Kuršu ķoniņiem ar zirgu un ieročiem bija jādodas aizstāvēt Livonijas ordeņa intereses kaujas laukā. Viņi kļuva arī par ziņnešiem, tulkiem, rakstvežiem, namdariem, kalējiem un citu amatu meistariem un bija atbrīvoti no klaušām un nodevām. Kuršu ķoniņi apstrādāja lēņa zemi saviem spēkiem vai ar kalpu palīdzību un nodeva to mantojumā dēliem.
Kolekcijas monētas "Kuršu ķoniņi" mākslinieki ir Arvīds Priedīte (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums). Monēta izgatavota Lietuvā - kaltuvē "Lietuvos monetu kalykla".
Monētas maksimālā tirāža ir 2500 eksemplāru. Monētas cena Latvijas Bankā - 43 eiro. Daļa monētu tirāžas 2018.gada septembrī numismātiem, filatēlistiem un citiem interesentiem tiks piedāvāta kopizdevumā ar īpašu kuršu ķoniņiem veltītu pastmarku. Šādu kopizdevumu VAS "Latvijas pasts" un Latvijas Banka veidos pirmo reizi.
Kolekcijas monētas ir maksāšanas līdzeklis tikai emisijas valstī. Kolekcijas monētas pēc formas ir nauda, bet pēc būtības - mākslas darbs. Tās izgatavo no zelta, sudraba vai citiem dārgmetāliem īpaši augstā kaluma kvalitātē. Atšķirībā no apgrozības naudas kolekcijas monētas parasti nav domātas lietošanai maksājumos, bet dāvināšanai, piemiņai un kolekcijām. Šo iemeslu dēļ monētu cena arī būtiski pārsniedz nominālvērtību. Kolekcijas monētu nominālvērtība ir atšķirīga no apgrozības monētu nominālvērtības.
Uz sarakstu
