Līdz 29. janvārim izsludināts Liepājas Kultūras balvas skatītāju simpātijas balsojums

Lai nobalsotu, jādodas uz https://www.kulturasprojektukonkurss.lv/balso-kulturas-balva/open_in_new. Piedalīties balsojumā par sev tīkamāko un vērtīgāko notikumu iespējams vienu reizi dienā. Savu balsi var atdot, autorizējoties elektroniskajā sistēmā ar e-pastu, uz kuru tiks nosūtīta piekļuve elektroniskā balsojuma sistēmai. Veicot balsojumu, tajā arī varēs sekot līdzi aktuālajam rezultātam.

2023. gadā Liepājas Kultūras balva tiks pasniegta divpadsmito reizi. Apbalvojuma uzdevums ir izcelt un novērtēt tos kultūras notikumus un nozares personības, kas ir veicinājuši Liepājas atpazīstamību, kā arī novērtēt jaunas radošas idejas Liepājas kultūrā.

Liepājas Kultūras balvas pretendenti:

• koncertzāle “Lielais Dzintars” par starptautiski nozīmīgā “Berlīnes Filharmonijas orķestris. Eiropas koncerts” organizēšanu Liepājā;
• Liepājas muzeja filiāle: Liepājas 17.-19.gs. interjera muzejs “Hoijeres kundzes viesu nams” par kultūrvēsturiskā mantojuma popularizēšanu un unikāla tūrisma objekta izveidi;
• Piejūras pilsētu literārā akadēmija par 18 zoom tikšanos (lekcijas, praktikumi, pieredzes stāsti) organizēšanu iedzīvotājiem no visas Latvijas un tautiešiem Eiropā, publikācijām laikrakstos un izdotajām grāmatām, kā arī aktīvu dalību kultūras pasākumos;
• MIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola par leģendārās Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolas simtgadei veltītās grāmatas “Vējā dzimusī: ar sirdi uz delnas, ar saknēm smiltīs” izdošanu;
• MIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola par gleznošanas simpoziju “Māksla.Mūzika.Metalurgs”;
• Liepājas Neatkarīgais teātris par Latvijas amatierteātru iestudējumu skatē ”Gada izrāde 2021” iegūto augstāko vērtējumu par žanra izpratni un stila tīrību ar izrādi “Beigu spēle”;
• Liepājas Restaurācijas centrs par vēsturisko ēku restaurācijas sarunu, lekciju, meistarklašu un praktisko nodarbību ciklu “Zināt / Novērtēt / Saglabāt”;
• Radošā apvienība “Šarmants” par jaunradītu pasākuma formātu, kas apvieno teātra mākslu ar viesmīlības nozari – Teātris uz paplātes – vakariņas ar dziedošajiem viesmīļiem.;
• Juris Pavītols par izdoto grāmatu un skaņuplati “Liecinieka spoguļportrets”;
• Liepājas teātris un izrādes “Grimmi” radošā komanda par Liepājas teātra izrādi “Grimmi” Elmāra Seņkova režijā;
• Liepājas pirmsskolas izglītības iestāde “Sprīdītis” un Sintija Pīrāga – Ivanovska par jaunu un radošu ideju, kas nostiprina Liepājas kā radošas kultūras pilsētas tēlu Latvijā, sadarbībā ar Liepājas mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolu, izveidojot jaunu mūzikas un mākslas virziena programmu bērniem;
• Mārtiņš Kalita par radošajiem sasniegumiem un daudzveidību 2022. gadā;
• Liepājas muzejs par izstādi “Dzelzceļš ienāk Liepājā (1871–1940)”, kas veidota sadarbībā ar modes vēsturnieku Aleksandru Vasiļjevu;
• Liepājas teātris, Liepājas Simfoniskais orķestris un izrādes “Teātris” radošais ansamblis par Liepājas teātra un Liepājas Simfoniskā orķestra sadarbību lielformāta kabarē tipa iestudējumā “Teātris”;
• Jānis Dripe par grāmatu „Pilsēta starp jūru un ezeriem. Liepājas arhitektūra 100 gados”;
• Gunita Lagzdiņa-Skroderēna par izciliem sasniegumiem Latvijas rakstniecībā, izdodot ceturto grāmatu “Pareizs laiks”, un romāna “Lāde vaļā” panākumiem, ierindojoties pirktāko grāmatu topa 1. vietā;
• SIA “Māras Lācis” par jaunizveidoto kultūrvietu Karostā ”Atmodas Dārzs”;
• Liepājas Latviešu biedrības nams par koncertdārza “Pūt, vējiņi!” atklāšanai veltītajiem pasākumiem;
• Liepājas Leļļu teātris par auditorijas paplašināšanu un metodisko atbalstu skolotājiem, pusaudžiem un vecākiem ar izrādi pusaudžiem un pieaugušajiem “Dauka. Labie jautājumi”;
• Kultūras nams “Wiktorija” par kvalitatīvu un radošu kultūras pasākumu organizēšanu, kultūras jaunradi un Latvijas iedzīvotāju iesaisti kultūras procesos 2022.gada laikā;
• Vēsma Lēvalde par Liepājas operas vēsturei veltīto pētījumu un izstādes “Liepājas operai – 100” koncepciju;
• Kristīne Kārkliņa par latviešu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas veicināšanu Brazīlijā dzīvojošo latviešu vidū, kā arī Liepājas, tās radošo personību un deju kolektīvu TDK “Banga” un VPDK “Bandzenieki” pozitīvas publicitātes veidošanu pasaulē;
• Leļļu Mākslas un Dizaina muzejs galerijā “Romas dārzs” par galerijā “Romas dārzs” atklāto Leļļu Mākslas un Dizaina muzeju;
• MIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola par LMMDV Melngaiļskolas 100. jubilejas un Mākslas vidusskolas 95. jubilejas pasākumiem;
• Liepājas Bērnu un jaunatnes centra folkloras kopa “Ķocis” par folkloras kopas ”Ķocis” uzvaru starptautiskā tiešsaistes fokloras konkursā “Tartu Folk-off 2022” ;
• koncertzāle “Lielais Dzintars” par Liepājas profesionālās mākslas tradīciju izzināšanu un popularizēšanu, īstenojot Liepājas operas simtgades jubilejas programmu;
• Liepājas Simfoniskais orķestris par 142. koncertsezonas atklāšanas koncertu kopā ar galveno diriģentu Gunti Kuzmu;
• Liepājas muzejs par izstādi “Liepājas operai – 100” koncertzālē “Lielais dzintars”, plašo izstāžu zāli piepildot ar Liepājas operas ziedu laika diženumu;
• Uldis Marhilēvičs par koncertdārza “Pūt, vējiņi!” atklāšanas koncerta “Atgriešanās” mākslinieciskā satura izveidi.

Uz sarakstu