LNB atklās izstādi "Viens / Otram"
Kā pilsētas informācijas portālu Riga24.lv informē Latvijas Nacionālās bibliotēkas sabiedrisko attiecību speciālists Augusts Zilberts, izstāde norisināsies Rozentāla 150. jubilejas gada programmas ietvaros. Ieeja bez maksas.
1902.gada 3.novembrī notika Rozentāla liktenīgā tikšanās ar E. Forseli. Aizsākās viens no attiecību stāstiem, kurš, šķiet, bija rakstīts zvaigznēs. Pēc daudziem gadiem to atzina arī Forsele: "Dažreiz divu cilvēku ceļi sastopas bez viņu gribas un ziņas. Tas arī notika ar mums." Somu dziedātāja kļuva par gleznotāja sievu un "ideāla mēdiju" mākslā. Abu personības veicināja plašāku kultūras sakaru veidošanos starp Latviju un Somiju.
Rozentālam veltīti daudzi apcerējumi, viņa darbi reproducēti vairākos albumos, bet par Forseli zināms krietni mazāk. Šī izstāde paver plašāku un personīgāku ieskatu viņas dzīves gaitās. To sniedz mākslinieka skices, kurās dažādos tēlos atpazīstami dzīvesbiedres vaibsti, kā arī – Forselei dāvātās dziedātāju un rakstnieku fotogrāfijas ar cieņas apliecinājumiem un laikmetam tik raksturīgās ilustrētās pastkartes, kuras no daudzām pasaules malām ar apsveikumiem svētkos, informāciju par jaunākajiem notikumiem personīgajā dzīvē vai ceļojumos rastajiem iespaidiem sūtījuši radi, draugi un paziņas. Mūsdienās, virtuālo tehnoloģiju laikmetā, šīs miniatūrās vizuālās un rakstiskās kultūras liecības pārsteidz un raisa nostalģiju par dzīvespriecīgo Belle Époque.
Ellija Forsele (1871–1943) ir beigusi Helsinku konservatoriju, pēc tam papildinājusi dziedātprasmi Milānā, Romā, Parīzē, tostarp daudz koncertējusi. Viņas skolotāji bija Abrahams Ojanpere (Aabraham Ojanperä), Žans Sibēliuss (Jean Sibelius) un Martins Vegeliuss (Martin Wegelius). E. Forseles repertuārā bija Hendeļa, Gluka, Mocarta, Rosīni,
Šūberta, Šūmaņa, Sibēliusa, Melartīna, Alfrēda Kalniņa, Emīla Dārziņa u.c. komponistu skaņdarbi, kā arī somu un latviešu tautas dziesmas.
Janis Rozentāls (1866–1916) ir viens no nacionālās glezniecības skolas pamatlicējiem un Baltijas mākslas modernizētājiem, kurš 19. un 20.gadsimtu mijā latviešu profesionālo mākslu pietuvināja Eiropas līmenim. Mākslinieks, kura radošais veikums ir ietverts arī Latvijas kultūras kanona sarakstā, pieder pie sava laikmeta ietekmīgākajām personībām Latvijas kultūrā, sabiedriskajā un mākslas dzīvē.
Izstādē apskatāmais materiāls līdz šim plašākai publikai nav bijis pieejams un ir daļa no LNB retumu krājuma.
Rozentāla 150. gadadiena iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā 2016.–2017.gadam. Izstādes organizētājs – Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Izstādes kuratore – Kristīne Liniņa, tekstu autore – Inta Pujāte, māksliniece – Tatjana Raičiņeca. Atbalstītāji: Valsts Kultūrkapitāla fonds, AS "Latvijas valsts meži", "Arctic Paper".
Uz sarakstu
