LPS apšauba, ka teritoriālo reformu izdosies pabeigt līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām

Gunta Klismeta.
Gunta Klismeta.

Rīga, 18.marts, LETA. Pašvaldību teritoriālo reformu var neizdoties īstenot līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, jo valdību veidojošajai koalīcijai nav skaidrības par vairākiem jautājumiem, kam var būt izšķiroša ietekme uz reformas veiksmi vai izgāšanos, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Gunta Klismeta.

Kā uzsver LPS, piemēram, skaidrības neesot jautājumā par to, vai tiks veidoti administratīvie reģioni ar pašvaldībām, jo līdz šim neizdodoties līdzsvarot Rīgas un pārējo reģionu attīstību. Ja šādi reģioni tiks veidoti, tad rodoties jautājumi, kādas centrālās valdības funkcijas un atsevišķas vietējo pašvaldību funkcijas tiem tiks nodotas reģioniem, uzsvēra Klismeta.

Tāpat neesot skaidrības, kāda pašvaldību struktūra tiks piedāvāta Pierīgā, jo patlaban Jūrmala un Pierīgas pašvaldības izceļas ar augošiem sociāli ekonomiskās attīstības rādītājiem, tādēļ nebūtu pareizi izjaukt labi funkcionējošu sistēmu.

Neatbildēts esot arī jautājums, vai novadu veidošanas kritērijiem nebūtu jāņem vērā atšķirīgi sociāli ekonomiskās attīstības modeļi dažāda rakstura teritorijām, piemēram, attīstības centri, teritorijas ap maģistrālajiem ceļiem, Eiropas Savienības ārējā robeža, lauksaimniecības un mežsaimniecības teritorijas un citas. Tāpat neesot skaidrs, kā tiks nodrošināti ieguldījumi ceļu infrastruktūrā un sabiedriskajā transportā, kas izpalika iepriekšējās reformas īstenošanas gaitā.

LPS priekšsēdis Gints Kaminskis (LZS) paziņojis, ka "LPS neatbalstīs reformu reformas dēļ". "Ir konstruktīvi jārisina visi jautājumi, lai uzlabotu dzīvi ikvienam iedzīvotājam un visā valsts teritorijā, bet nav pieļaujams, ka reforma uzjundītu jaunu emigrācijas vilni un vēl vairāk iztukšotu laukus un Latvijas nomales," sacījis Kaminskis.

Aizvadītajā nedēļā Saeima sāka skatīt likumprojektu par reformas turpināšanu, un patlaban LPS neiebilst pret tā virzību, jo Ministru kabinets ir ņēmis vērā savienības izteiktos priekšlikumus.

Abas puses vienojušās ņemt vērā pašvaldību viedokli, izvirzot jautājumus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasūtītajiem pētījumiem un konceptuāli formulējot jautājumus, kā arī savstarpēji komunicēt reformas lēmumu pieņemšanas gaitā.

Tāpat panākta vienošanās, ka pašvaldības paralēli izveidos darba grupu, kas reformas problēmas skatīs saistībā ar vietējo iedzīvotāju interešu dažādību, kā rezultātā tiks sagatavoti pašvaldību priekšlikumi par reformas turpināšanas kritērijiem.

Tāpat abas puses vienojušās, ka, piedāvājot administratīvo teritoriju grozījumus, tiks organizētas gan konsultācijas ar pašvaldību politiķiem, gan tiks ņemts vērā vietējo iedzīvotāju viedoklis aptaujas vai vietējā referenduma formā, kā to paredz Latvijai saistošā Eiropas Vietējo pašvaldību harta.

Kā norāda LPS, likumprojekts ļauj gatavot reformu paātrinātā tempā un neievērot visas no likumiem izrietošās procedūras, tomēr vienlaikus LPS secinājis, ka līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām reforma vēl nebūs pabeigta un tiks turpināta.

Klismeta skaidro, ka līdz šim nav pienācīgi izvērtēta arī iepriekšējā reforma, taču esot skaidrs, ka pašvaldību apvienošana bez uzlabojumiem infrastruktūrā un strukturālām reformām ekonomikā pati par sevi nekādu būtisku labumu nedos. "Tāpēc nav pieņemami atsaukties uz vidējo labumu vidējam Latvijas iedzīvotājam, ja reforma pasliktinās situāciju daudzās teritorijās. Visas Latvijas apdzīvotība ir iespējama, tikai nodrošinot labus dzīves un darba apstākļus visā valsts teritorijā, un tas ir mūsu valsts pastāvēšanas nosacījums," pauž LPS.

Kā ziņots, VARAM sagatavotais likumprojekts par Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu paredz to īstenot līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2021.gadā.

Jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likuma izstrāde un iesniegšana Ministru kabinetā paredzēta līdz 2019.gada 1.decembrim. Plānots, ka Saeimā likums tiks pieņemts līdz 2020.gada 1.jūnijam.