Madlienas kultūras nams svinēs 50 gadu jubileju
Kā pilsētas informācijas portālu Ogre24.lv informēja Ogres novada pašvaldības pārstāvji, tagadējais Madlienas kultūras nams – viens no pirmajiem lauku kultūras namiem Latvijā – savas durvis vēra 1965.gada pavasarī, tātad faktiski jau gadu kā pārkāpts "apaļas" jubilejas slieksnis, bet dzimšanas dienu taču var svinēt veselu gadu.
Ar Madlienas kultūras nama vēsturi un mākslinieciskās pašdarbības kolektīviem jubilejas koncerta apmeklētāji varēs iepazīties izstādē un ielūkojoties kultūras nama pasākumu video kaleidoskopā. Svētku reizē tiks godināti Madlienas kultūras nama ilggadējie darbinieki, mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu vadītāji un dalībnieki. Kā kārtīgā jubilejas pasākumā pieklājas, pēc koncerta būs balle kopā ar grupu "Zvaigžņu lietus".
Taču kultūras dzīve Madlienas pagastā nav sākusies tikai pirms 50 gadiem – tai ir sena vēsture. Kultūras aizsākumi Madlienā ir jāskata kā mazas kultūras saliņas – skolas Plāterē, Zādzenē un Madlienā, kā arī turīgās ģimenes un garā bagātie cilvēki, kas te uzturēja radošo garu. 19.gadsimta beigās ar mākslām saistītās norises notika skolās, kas bija kā kultūras centri. Gadiem ritot, kultūras nams ir mainījis. Ēkas fasāde un telpu izskats ir pieņēmis mūsdienīgāku veidolu, mainījušies 7 kultūras nama vadītāji un vairāk nekā 10 mākslinieciskās daļas vadītāji. Bijušos un esošos kolektīvu vadītājus un pašdarbniekus grūti pat saskaitīt. Katrs no šiem cilvēkiem namā ienāca ar savu vēstījumu, atstājot aiz sevis padarīto darbu un piepildot ēku ar jaunu kultūras slāni. Pateicoties kultūras namam, kas visus šos gadus ir pulcējis cilvēkus, kuriem tuva dziesma, mūzika, teātris un deja, Madliena vēl aizvien ir kultūras un mākslas piepildīts pagasts ar senu un bagātu vēsturi. Lepojamies ar mūsu mākslas un kultūras pamatlicējiem – pasaulslaveno gleznotāju Kārli Hūnu, ar māksliniekiem – Eduardu Brencēnu (gleznotāju, grafiķi, scenogrāfu, grāmatu ilustratoru) un Kārli Brencēnu (gleznotāju, akvarelistu, vitrāžas žanra pamatlicēju Krievijā un Latvijā), komponistu Kārli Kažociņu (skolotāju, dzejnieku, rakstnieku, tulkotāju, ērģelnieku), diriģentu Arturu Ludvigu Mežaku (grāmatas "Madlienas – Meņģeles draudze pagātnē un tagadnē" autoru), Madlienā dzimušo horeogrāfi Mildu Lasmani, grafiķi Jāni Liepiņu (grāmatzīmju "Ex libris" autoru, kura 80 grafikas darbi atrodas Latvijas Mākslas muzejā).
"Šīs ievērojamās personības madlieniešiem ir devušas ne tikai mīlestību un nepieciešamību pēc kultūras, bet arī estētisko pasaules izjūtu. Kultūra Madlienā tiek ieaudzināta ģimenēs, un tās mantojums tiek pārņemts nākamajās paaudzēs. Un šodien ikviens madlienietis, kurš godā senču ieliktās dziedāšanas, dejas un teātra mākslas tradīcijas, Madlienas kultūras namā rod sev dzīves piepildījumu, iesaistoties pašdarbībā, kā arī veido sava pagasta kultūras dzīvi," atzīst Madlienas kultūras nama vadītājs Viesturs Lazdiņš.
Uz sarakstu
