Madonā apskatāma Latvijas keramika no Pētera Avena kolekcijas
Divdemit izstādē pārstāvētie gadi Latvijas mākslas vēsturē ir īpaši, jo šajā laikā krasi iezīmējas divi profesionālās mākslas attīstības virzieni, divi "spārni", ko nosacīti varētu dēvēt par "akadēmisko" un "moderno". Šo divu "spārnu" vēzieni minētajā laika posmā ir nosacījuši arī Latvijas keramikas attīstību, ko izstādē reprezentē kolekcionāra un mecenāta Pētera Avena pēdējos gados izveidotā Latvijas keramikas kolekcija.
Profesionālo mākslinieku interese par keramiku parādījusies jau 20.gadsimta pirmajās desmitgadēs mākslinieku Pētera Šteinberga (1874-1938), Jūlija Madernieka (1870-1955), Anša Cīruļa (1883-1942) nacionāli romantiskajā daiļradē. Viņi darbojās podniecības amata reģionālās tehnoloģijas tradīcijās, lietoja vietējās izejvielas un tām piemērotās stiklveida svina glazūras un angobas rotājumu.
Drīz pēc Latvijas Mākslas akadēmijas dibināšanas tika izveidota keramikas meistardarbnīca Rūdolfa Pelšes vadībā (1924-1944). Rūdolfs Pelše (1880-1943), pirmais profesionālais keramiķis Latvijā, Pēterburgas Štiglica mākslas skolas absolvents (1905), bija uzstādījis sev ambiciozu mērķi: izveidot apmācības sistēmu, kura pamatotos uz vēsturiskiem paraugiem, laikmetīgu stilistiku un tradicionālo tautas daiļradi, balstoties uz jaunāko tehnoloģiju apguvi. Viņš bija iecerējis piedāvāt sabiedrībai jaunu keramikas estētikas un funkcionalitātes redzējumu un keramikas pielietojamības robežu paplašināšanu, izmantojot to arhitektūrā un interjeros. Keramikas meistardarbnīca sagatavoja veselu virkni profesionālo meistaru, to skaitā Vilis Vasariņš, Andrejs Pormalis, Ludvigs Kalniņš, Marija Riņķe, Pēteris Kļaviņš, Valija Kurika, Eiženija Lunska, Elza Krimuldena, Viktorīna Zosta, Jānis Ciekurs.
Profesionālā keramika, ko 20.gadsimtā veidoja Latvijas Mākslas Akadēmijas Rūdolfa Pelšes vadītās keramikas meistardarbnīcas audzēkņi (1924-1944) un A/S "M.S.Kuzņecovs" pieaicinātie mākslinieki (1934-1940), veido Pētera Avena latviešu mākslas kolekcijas nozīmīgu daļu. Šie darbi raksturo izstādes "labo spārnu".
Bet bija arī "kreisais spārns", kura vēzienus lielā mērā nosacīja Romans Suta. Ja Rūdolfa Pelšes izstrādātā akadēmiskā profesionālās apmācības sistēma orientējās uz klasiskajām tradīcijām un jaunākajām tehnoloģijām, tad Romans Suta dedzīgi nostājās pret to, ko uzskatīja par akadēmisko rutīnu, un sludināja citus mākslas principus.
Romans Suta (1896-1944) un viņa sieva Aleksandra Beļcova (1892-1981) sagatavoja aptuveni 200 oriģinālformas keramiskajiem priekšmetiem, taču projekta realizāciju nācās pārtraukt, jo nepareizi uzbūvētā krāsns uzsprāga, un pirmie izstrādājumi gāja bojā. 1920.gados radušos ideju veidot mākslas keramiku Sutam izdevās īstenot M.Kuzņecova porcelāna fabrikā (A/S "M.S.Kuzņecovs") pēc tās reformēšanas 1932.gadā.
Nekad agrāk abi tik atšķirīgie Latvijas keramikas "spārni" netika eksponēti kopā, veidojot spilgtu kopainu, kas ļauj pilnā mērā novērtēt šo mākslas parādību un mākslinieciskās izteiksmes formu daudzveidību. Kaut ir pagājis pusgadsimts, ir apzināts pārāk maz priekšmetu, tādēļ minētie divdesmit gadi keramikas attīstībā (1924-1944) gan speciālistiem, gan plašākai sabiedrībai joprojām ir pazīstami tikai fragmentāri. Ar domu iepazīt šo mantojumu un pievērst uzmanību keramikas meistaru radošajam sniegumam tika veidota Pētera Avena kolekcija, Labdarības Fonda "Paaudze" īpašais piedāvājums Madonas skatītājiem.
Uz sarakstu
