Malnavas muiža – vecais muižas parks un Hitlera bunkuri
Vēsture
Jānis Hilzens mantoja īpašumus no sava tēva, kļūstot par Inflantijas vaivadijas Viļakas trakta stārastu. Hilzena meitai Jadvigai apprecoties ar Janu Šadurski, Malnava kļuva par Šadursku dzimtas īpašumu, kas dokumentos fiksēts 1774. gadā. Šajā laikā muiža tika pārveidota – muižas kungu māja ieguva trešo stāvo, tika pārbūvēti Ziemeļu un Dienvidu spārni un jumts, tāpat arī stādīts parks.
1842. gadā Ksaverija Šadurska dēli Nikolajs un Vincents īpašumu sadalīja divās daļās — Malnavas un Cecinas jeb Saļņevas muižās. Šadurskiem pametot Malnavu un dodoties bēgļu gaitās, par muižas pārvaldnieku kļuva grāfa palīgs. 1878. gadā Malnavas muižu iegādājās Juliuss von der Ropps, savukārt 1906. gadā to nopirka S. F. Agarkovs.
Muiža cieta postījumus 1905. gada revolūcijas laika nemieros, un 1906. gada beigās Malnavā ieradās soda vienības un dragūni, uzsākot cilvēku medības un sodīšanu. Neilgi pirms I Pasaules kara sākuma Agarkovs pārdeva muižu Krievijas cara armijas ģenerālleitnanta Ivana Svečina sievai Ļubovai Svečinai, kura bija pēdējā Malnavas muižas īpašniece. Latvijas brīvības cīņu noslēgumā Latgales partizānu pulks Malnavas muižu ieņēma 1920. gada 15. janvārī, un ir zināms, ka tā ir viena no lielākajām valsts zemes fondā ieskaitītajām muižām.
1928. gadā ēkai piebūvēti sānu korpusi, pielāgojot Latgales lauksaimniecības skolas vajadzībām. Kungu māja postīta arī II Pasaules kara laikā, un pēc pārbūves sākotnējā interjeru apdare nav saglabājusies. Pēc Latgales ieņemšanas 1941. gada jūlijā bijušajā Malnavas muižā iekārtoja Vērmahta karaspēka grupas "Ziemeļi" štābu.
Hitlera vizīte Malnavā
Malnava ir saistīta ar kādu unikālu notikumu Latvijas teritorijā II Pasaules kara kontekstā, proti, muižu 1941. gada 21. jūlijā uz pāris stundām apmeklēja Nacistiskās Vācijas fīrers Ādolfs Hitlers, lai tiktos ar ģenerālfeldmaršalu Vilhelmu Riteru fon Lēbu un viņa kolēģiem Vērmahta karaspēka grupas "Ziemeļi" štābā, kas toreiz bija iekārtojies muižā. Par šāda notikuma patiesumu liecina muižas parkā saglabājušies divi dzelzsbetona bunkuri, aculiecinieku stāsti un arī raksti tā laika Vācijas presē.
Arhitektūra un parks
19. gadsimta pirmajā pusē celtā Kungu māja ieturēta klasicisma stilā ar barokālām iezīmēm, kas pēc apjoma un izpildījuma atgādina villu vai savrupnamu. Muižas apbūve veidota simetriski ap apaļo parādes pagalmu, uz kuru ved vārti piebraucamā ceļa sākumā – četri balti krāsoti mūra stabi ar dakstiņu jumtiņiem. No Malnavas muižas ēkām saglabājusies 19. gadsimta pirmajā pusē celtā klēts klasicisma stilā ar diviem četru kolonnu portikiem galvenajā fasādē, kā arī vīna māja un vairākas saimniecības ēkas.
Malnavas parks ir stādīts ap 1830. gadu, grāfa Šadurska laikā; tas kopumā aizņem ap 18 hektārus lielu platību, tajā ir dīķis ar strūklaku. Malnavas muižas parks ir viens no vecākajiem Latvijā un tajā vēl arvien saglabājušies eksotiski krūmi un koki.
Uz sarakstu
