Mangaļsalas jūras dambis jeb Austrumu mols – ar ko tas zīmīgs?
No Mangaļsalas apkaimes Rīgas Ziemeļu rajonā jūrā ietiecas vairāk nekā divus kilometrus garais Mangaļsalas dambis jeb Austrumu mols, kas celts laika posmā no 1850. līdz 1861. gadam. Mangaļsalas dambis kalpo kā Daugavas labā krasta nostiprinājums, savukārt tā galā ir uzstādīta bāka jeb ugunszīme, proti, Mangaļsala ir pirmā pilsētas daļa, ko šķērso visi jūras kuģi, ienākot Daugavā.
Vēsture
Mangaļsala ir sens zvejnieku ciems bijušajā Mangaļu pagastā, Mangaļsalas augšgalā gar Vecdaugavu, iezīmēts jau 17. gadsimta Rīgas patrimoniālā apgabala kartēs. Senākos laikos Daugavas un tās toreizējās pietekas – Lielupes – izvietojums krasi atšķīrās no tagadējā, proti, Daugavas grīva atradās vairāk pa labi no tagadējiem Vecāķiem, savukārt Lielupe Daugavā ieplūda caur tagadējo Buļļupi.
Mangaļsala veidojās, laika gaitā un periodiski Daugavai lielos pavasara palos pārraujot lielo Buļļu salu pie tagadējās ietekas un tās grīvai pilnībā aizsērējot ar jūras smiltīm. Līdz 19. gadsimta vidum Mangaļsala bija kā sala, kas izveidojusies 16. gadsimta otrajā pusē; Daugavas vecajai gultnei laika gaitā kļūstot arvien seklākai, tā pilnībā aizsērēja ap 1840. gadu, tādējādi izveidojoties Mangaļu pussalai.
Mangaļsalas jūras dambis
Saistībā ar Daugavas ietekas jūrā virziena maiņu 1765. gadā Mangaļsalā upes labajā krastā tika uzsākta Komētas forta celtniecība, kas I Pasaules kara laikā tika iznīcināts. Mangaļsalas jūras dambis jeb Austrumu mols tika būvēts laika posmā no 1850. līdz 1861. gadam ar nolūku izveidot jaunu kuģu ceļu. Mola garums ir 2240 metri.
Molu veidoja pāļu konstrukcijas, kas vēlāk tika apbērtas un pārklātas ar akmeņiem. Tā celtniecībai aktīvi sekojis līdzi Krievijas imperators. Uz dambja saglabājušies “ķeizara akmeņi” – piemiņas akmeņi par godu imperatora Aleksandra II un troņmantnieka Nikolaja Aleksandroviča apmeklējumam 1856. un 1860. gadā. Divdesmitā gadsimta 90. gados šie piemiņas akmeņi tika sabojāti un Austrumu mola remonta laikā iemūrēti betona pamatnē.
Fortifikācijas būves
Mangaļsalas piekrastes mežos atrodas Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju kompleksa daļas, kurām ir noteikta valsts aizsardzība. No cariskās Krievijas laikiem palikuši šāviņu pagrabi un betonēti krasta bateriju kazemāti (vecākās saglabājušās būves datētas ar 1874.-1884. gadu), redzami arī pirmās Latvijas brīvvalsts armijas celtie betona kazemāti, kuros tika izvietoti lielgabali (1912.-1914. gadā būvēti betona kazemāti), kā arī padomju varas artilērijas pozīcijas – labais šāviņu pagrabs (kreisais šāviņu pagrabs ir uzspridzināts).
Vairākas no šīm būvēm laika gaitā ir sabrukušas vai tikušas uzspridzinātas, tomēr liela daļa, aizaugusi ar kokiem un zāli, saglabājusies līdz mūsdienām. Jāņem vērā, ka šo būvju apskate var būt bīstama.
Uz sarakstu
