Mērs: Sējas novadā par plānoto dabasgāzes termināļa būvniecību valda neapmierinātība un satraukums
Sapulcē esot piedalījušies aptuveni 40-50 vietējo iedzīvotāju, un novada vadītājs aktivitāti vērtē kā augstu.
"Cilvēkos valda neapmierinātība un satraukums. Mēs jau esam gana "sisti" ar dzelzceļu, augstsprieguma tīklu līniju, [Ādažu] poligonu," pauda Liepiņš.
Uzņēmumu viņš dēvē par noslēpumainu, jo tas iedzīvotājiem nav atklājis, kuru no gāzesvadu trašu variantiem izskata par atbilstošāko savām iecerēm. Tāpat esot netaisnīgi, ka no zemju īpašniekiem, kuru īpašumā ir zeme zem plānotās trases, visdrīzāk, netiks izpirkta, jo to likums nenosaka kā prasību. Līdz ar to, gar cauruļvadu nosakot aizsargjoslas, tās paliks neapsaimniekotas un aizaugs, jo īpašnieki zaudēs interesi par tām, prognozēja Liepiņš.
Domes priekšsēdētājs neslēpa, ka iedzīvotāji uzdevuši arī "tukšus jautājumus, uz kuriem ne uzņēmējam, ne mums atbilžu nav". Tā, piemēram, tika jautāts, vai gāze līdz ar projekta īstenošanu kļūs lētāka.
Liepiņš prognozēja, ka domes viedoklis par projektu būs negatīvs, jo šāda ir iedzīvotāju nostāja, bet domei "jāpārstāv iedzīvotāji". Līdz jūlija vidum gan vēl norisinās sabiedriskā apspriešana, lai gan, pēc vietējo domām, tai būtu nepieciešams ilgāks laiks.
LETA jau ziņoja, ka sestdien Vides pārraudzības valsts birojs Limbažu un Sējas novados rīkoja sabiedrisko apspriešanu par "Skulte LNG Terminal" sašķidrinātās dabasgāzes termināļa un cauruļvada būvniecības ietekmi uz vidi.
Arī Limbažu novada iedzīvotāji ir satraukti par termināļa un cauruļvada būvniecības ietekmi uz vidi un zemi, pēc sabiedriskās apspriedes ar iedzīvotājiem aģentūrai LETA pastāstīja novada domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers (ZZS).
Vienlaikus viņš norādīja, ka sabiedriskās apspriedes laikā Vides pārraudzības valsts birojs saņēma vairākus jautājumus, kuriem atbildes nevarēja sniegt, bet solījās atbildēt tuvākajā laikā.
Sarunās piedalījās arī pārstāvji no tūrisma vietām, kuri ir nobažījušies par tūristu sarukumu pēc dabasgāzes termināļa un cauruļvada būvniecības. Tāpat diskusijās ar iedzīvotājiem tika apspriests jautājums par kompensācijām, kas būtu jāizsniedz zemes īpašniekiem par to teritorijas izmantošanu būvniecībai. Taču konkrētas detaļas netika izrunātas, norādīja Zemmers.
"Skulte LNG Terminal" iecerējis sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izbūvi Rīgas jūras līcī, Skultes ostas akvatorijas ziemeļrietumos, 2,5 kilometru attālumā no krasta. Sašķidrinātās dabasgāzes terminālī plānots pieņemt piegādes kuģus ar ietilpību no 40 000 kubikmetriem līdz 174 000 kubikmetriem.
Savukārt gāzes pārvadīšanai plānots izbūvēt pazemes gāzes cauruļvadu ar kopējo trases garumu apmēram 39,5 kilometri no Skultes ostas līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei. Aptuvenais garums zemūdens cauruļvadam līdz krasta zonai būs 5,5 kilometri, zem kāpu zonas - 0,5 kilometri, bet sauszemes pazemes cauruļvada garums būs apmēram 33,5 kilometri.
Izejas mezglam no jūras caur kāpu zonu līdz trasei "VIA Baltica" piedāvāti trīs trases alternatīvi risinājumi, kuri izvietoti starp apbūvētajām teritorijām "Ārņi" un "Lauči". Savukārt Limbažu, Sējas un Krimuldas novados piedāvāti divi trases varianti ar trīs apakšvariantiem.
Uzņēmuma pārstāvis aģentūrai LETA pastāstīja, ka projekts vēl ir sākuma stadijā, tāpēc pagaidām runāt par konkrētiem projekta īstenošanas termiņiem vai investīcijām ir pāragri. Šāda informācija precīzāk varētu būt zināma tuvāko mēnešus laikā.
Kompānija "Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016.gadā, un tās pamatkapitāls ir 42 000 eiro. Kompānijas īpašnieki un patiesā labuma guvēji nav uzrādīti, liecina "Firmas.lv" dati.
Uz sarakstu
