Muzejā skatāma keramiķa Apolinārija Diegļa 110.gadu jubilejas atcerei veltīta izstāde
Atzīmējot viena no Ludzas novada izcilākajiem poddariem Apolinārija Diegļa 110 gadu jubileju, muzejā no trešdienas, 13. janvāra skatāma keramiķim veltīta izstāde, pilsētas informācijas portāls Ludza24.lv uzzināja muzejā.
Amata meistarības un keramiskās formas spilgtuma ziņā vadošais Ludzas – Kārsavas apkaimes keramiķis Apolinārijs Dieglis dzimis 1906.gada 5.janvārī Ludzas rapriņķa Mērdzenes pagasta Lielajos Blontos trūcīgā zemnieku ģimenē. Sūrā bērnība viņu jau agri rūdījusi darbam un mācījusi saprast, cik dārgs ir katrs maizes rieciens. Apolinārijs bija vecākais bērns ģimenē (pavisam ģimenē bijuši pieci bērni), tāpēc viņa skolas gaitas ilgušas tikai vienu ziemu. Lai palīdzētu ģimenei iztikt, reizē ar kalpa gaitām nācās apgūt arī podnieka amatu. Šo amata prasmi viņam ierādīja kaimiņš, savulaik plaši pazīstamais keramikas meistars Jāzeps Šmulāns. Mācības ilga tikai trīs mēnešus, un jau 1922.gada pavasarī Apolinārijs patstāvīgi sāka veidot un apdedzināt piena podus, alus kausus, kā arī citus saimniecības traukus, kam bija pieprasījums tirgū. Keramikas darbnīcu podnieks ierīkoja vecajā ciema klētiņā. Sākotnējo meistara darba posmu par īpaši radošu nosaukt grūti, jo iztikas līdzekļu iegūšanai nācās pielāgoties pircēju vēlmēm. Lieli vezumi ar sienā guldītiem podniecības izstrādājumiem pa putekļainajiem ceļiem tirgus dienās ripoja uz Ludzu, Mērdzeni, Kārsavu. Tirgus bija ne tikai trauku pārdošanas, bet savā ziņā arī pieredzes apmaiņas vieta starp dažādu pagastu keramiķiem.
Apolinārija rokās mīkstās māla pikas atdzīvojās, iegūstot dažādas formas, – tapa vāzes, krūzes, šķīvji, pat veselas servīzes. Meistara rokas un prāts ikvienai formai centās piešķirt savdabīgu, neatkārtojamu veidolu. Viņa veidotais raksts ir klusināts, dažreiz zem glazūras tikko jaušams. Podniekam vistuvākais ir zaļganais tonis, brūnā un melni zilā nokrāsa. Tautas dzīves vērojumi izkopa šai cilvēkā īsta mākslinieka dvēseli. Tas kļuva redzams, tiklīdz meistars pievērsās mākslas keramikas veidošanai. Viņa darbos atspoguļojās dzimtās Latgales dabas skaistums.
Pēckara gados, kad Latgales mākslas zinātnieks Jānis Pujāts ciemojās pie Apolinārija Diegļa, viņš atklāja, ka keramiķim ir labs pamats mākslinieciskajai izaugsmei. Izcilā mākslas zinātnieka ietekmē Dieglis radīja darbus, no kuriem daudzi laika gaitā tika atzīti par īstiem mākslas šedevriem. Tajos atspoguļojas senās Latgales keramikas tradīcijas, nokrāsas, formas, ornamenti. Pēc mākslas zinātnieka J. Pujāta domām, tie spilgti sasaucas ar vissenākajiem podniecības paraugiem, kuru lauskas tika atrastas Ludzas ezera krastos un apkārtnes pilskalnos. Dažādu ķemmīšu, irbulīšu vai vienkārši pirksta atstātie nospiedumi ir tuvi tradicionālajiem seno latgaļu keramikas rotāšanas paņēmieniem.
Kad mākslas pazinēji sāka pētīt keramiķu darbus, noskaidrojās, ka A. Dieglim amata meistarības un keramiskās formas spilgtuma ziņā visā apkaimē nav sāncenšu. Keramikas darbu izcilības ziņā viņš var cienīgi nostāties blakus silajāniešu meistariem P. Vilcānam, A. Paulānam, P. Čerņavskim. Apolinārijs Dieglis Ludzas keramikas centrā piederēja daudzžuburu svečturu aizsācējiem, viņš bija arī pats rosīgākais dekoratīvo vāžu darinātājs.
Apolinārija Diegļa darbi pirmo reizi parādījās mākslas izstādē Rīgā 1958. gadā, pēc tam Cēsīs, Ludzā, Daugavpilī. Drīz pēc tam viņa veidotās vāzes aizceļoja uz izstādēm ārzemēs. Viņa darbi guvuši atzinību gan Maskavā, gan Ženēvā, gan Briselē, par tiem jūsmojuši latviešu mākslas izstādē Bukarestē.
Keramiķis miris 1984.gada 15.jūnijā, apglabāts Seļakovas kapos.
Keramiķim veltītā izstāde Ludzas Novadpētniecības muzejā būs skatāma līdz februāra beigām.
Uz sarakstu
