Novada iedzīvotāji atbalsta pilsētas statusa piešķiršanu Koknesei
Par pilsētu Koknesi vēlas saukt 83% iedzīvotāju, bet 17% šādu lēmumu neatbalsta.
Domes vadītājs apgalvoja, ka statusa maiņa nav saistīta ar plānoto administratīvi teritoriālo reformu, bet ar pašapziņu un lokālpatriotismu.
"Koknese ir bijusi Hanzas savienības pilsēta. Tagad arī piedalāmies projektā ar Hanzas pilsētām, un sanāk, ka Koknese ir Hanzas ciemats. Neesam zemāki par kaimiņiem - Pļaviņām, Aizkraukli, Jaunjelgavu -, kas ir pilsētas. Vienu brīdi Koknese pat bija Latvijas galvaspilsēta. Protams, tik lielu ambīciju mums nav, taču pilsētas statuss ir pašapziņas, lokālpatriotisma un tūrisma attīstības jautājums," skaidroja Vingris.
Komentējot plānoto pašvaldību reformu, Kokneses domes priekšsēdētājs pauda, ka sabiedrība pati Saeimas vēlēšanās izvēlējusies valdību, kas piedāvā jauno pašvaldību sadalījumu. Viņam bažas rada reformas izmaksas gan valstij, gan jaunajām pašvaldībām, gan iedzīvotājiem un uzņēmumiem, jo tās, pēc Vingra domām, neviens nav aplēsis.
Viņaprāt, reforma veicinās nevienlīdzību starp Rīgu un pārējiem reģioniem, tāpat arī mazināšoties mazāko pagastu pārstāvniecība jaunajās pašvaldību domēs. Līdz ar to mazākiem pagastiem tiks veltīts mazāk uzmanības un līdzekļu.
"Pirms desmit gadiem politiķi pārliecināja, ka reģioni jāsadala pa novadiem. Tagad atkal saka, ka jāstrādā centralizēti un jāapvienojas, bez pētījumiem un rēķināšanas," komentēja Vingris, piebilstot, ka viņam nav kauns par novada vadībā pavadīto laiku, jo paveikts esot gana daudz.
Jau vēstīts, ka Kokneses novadā noslēgusies publiskā apspriešana par novada pilsētas statusa noteikšanu Kokneses ciemam. Vietvara uzskata, ka, vērtējot pēc Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajiem kritērijiem, Koknese atbilst pilsētas statusam, pašlaik ciematā ir vairāk nekā 2000 iedzīvotāju. Turklāt Koknese ir kultūras, tūrisma, sporta un komercdarbības centrs ar attīstītu inženierinfrastruktūru un ielu tīklu.
"Pilsētas statusam var būt liela ietekme uz koknesiešu pašidentitātes izjūtu, taču, lai sasniegtu pozitīvu ietekmi, pilsētas tēls ir mērķtiecīgi jāveido. Pilsētas statusam, visdrīzāk, būs pozitīva ilgtermiņa nozīme, veicinot apdzīvotās vietas reģionālo un starptautisko atpazīstamību, nākotnē mainoties pašvaldību administratīvajām robežām un citu izmaiņu kontekstā," uzskata pašvaldībā.
Tāpat ziņots, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātā pašvaldību teritoriālā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.
Platības ziņā lielākās būtu Liepājas un Madonas pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju.
Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši šai kartei būtu Rīga, Daugavpils un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Uz sarakstu
