Profesore: Topošajā kultūras centru likumprojektā nepieciešams iekļaut finanšu līdzekļu izlīdzināšanas funkciju

Rīga, 4.dec., LETA. Topošajā kultūras centru likumprojektā iespējamo finanšu resursu sadalījumam nepieciešama izlīdzināšanas jeb kohēzijas funkcija, forumā "Kultūras centru nozīme reģionālajā attīstībā" sacīja Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Anda Laķe.

Pēc Laķes paustā, saskaņā ar to, ka Latvijas kultūras darbinieku biedrības topošajā likumprojektā "Kultūras centru likums" iekļauts arī punkts par atsevišķu Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammu papildus finansējuma nodošanu pašvaldību kultūras centriem, Laķe uzskata, ka ar to vajadzētu finansēt kultūras pieejamības iespējas dažādos reģionos. Pēc viņas domām naudu vajadzētu dalīt lai uzlabotu tos kultūras centru darbības virzienus, kuros nav tik kvalitatīvs piedāvājums.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure norādīja, ka, veidojot likumprojektu, iesaistītajām pusēm, tostarp arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijai un Latvijas Nacionālajam kultūras centram (LNKC) un Kultūras ministrijai (KM) nepieciešams atrunāt valsts un pašvaldību kompetencē esošus jautājumus, jo kultūras centrus dibina pašvaldības, bet, piemēram, Dziesmu un deju svētku organizēšanu un dalību nosaka atsevišķs likums.

Savukārt LNKC direktore Signe Pujāte aģentūrai LETA sacīja, ka šodienas forums ir pirmais solis kultūras darbinieku likumprojekta iniciatīvas īstenošanai, aicinot klātesošos parakstīt likumprojekta rezolūciju. Ar to LPS, LLPA, Kultūras ministrija (KM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija gan arī dzen Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisija tiks lūgta iesaistīties apspriedēs par tālāko likumprojekta attīstību.

Pēc Pujātes domām, viens no galvenajiem aspektiem, ko pašlaik nepieciešams nodrošināt kultūras centru darbiniekiem, ir kvalifikācijas uzlabošanas iespējas, ko varētu panākt sadarbībā ar LKA un citām izglītības iestādēm.

Pujāte arī uzskata, ka reģionālie kultūras centri ir tie, kuri iedzīvotājiem rada kopības sajūtu, pat tad, ja tajā var vienkopus būt ap 100 cilvēku, taču nozari regulējoša likuma gadījumā nepieciešams izstrādāt arī rezultatīvus nosacījumus, pēc kuriem varētu vērtēt kultūras centra darbības kvalitāti.

Paneļdiskusijas laikā vairāku reģionālo kultūras centru pārstāvji pauda dažādas problēmas, ko likumprojekta izstrāde un apstiprināšana, viņuprāt, varētu risināt. Plašu kultūras darbinieku atbalstu izpelnījās argumenti nepieciešamībai nodrošināt adekvātu darbinieku skaitu kultūras namos, lai jau esošajiem darbiniekiem nenāktos piesaistīt savus radiniekus kā brīvprātīgos darbiniekus. Tāpat paneļdiskusijas laikā tika pieminēta nepieciešamība nodrošināt darbinieku kvalifikācijas uzlabošanas pasākumus.

Pašlaik Latvijā uz 119 pašvaldībām aktīvi darbojas 559 kultūras centri, kas ir otrs lielākais kultūras nozares tīklojums aiz bibliotēkām.

Saskaņā ar pašlaik tapšanas stadijā esošo likumprojektu "Kultūras centru likums", tajā tiktu noteikta kultūras centru veidošanas un likvidēšanas nosacījumi, juridisko statuss, tā darbības virzieni un brīvprātīga akreditācijas iespēju uz pieciem gadiem. Akreditēti kultūras centri gūtu iespēju saņemt papildus finansējumu caur īpašu VKKF mērķprogrammu.

Tāpat, pēc Latvijas kultūras darbinieku biedrības paustā, šāds likums mazinātu gan valsts līmeņa gan arī reģionālā līmeņa politiķu ietekmi kultūras telpas veidošanā, nodrošinot kultūras centriem iespēju nodrošināt kvalitatīvu kultūras pakalpojumu piedāvāšanu iedzīvotājiem.