Rēzeknes mērs: Malkas krāšņu likvidēšana ir atbildīgo neizdarības pārlikšana uz mazāk aizsargātajiem
Izveidojusies situāciju pilsētas domes priekšsēdētājs sauc par aplamu. Viņaprāt, atbildīgās iestādes, kurām bija pieejami līdzekļi gaisa piesārņojuma mazināšanai, nav spējušas pareizi saplānot piesārņojuma mazināšanas pasākumus.
"Tas, ka netiek izpildītas Eiropas Komisijas (EK) prasības, ir slikta plānošana. Un tagad par atbildīgajiem grib nozīmēt pilsētas, sociāli mazāk aizsargātus iedzīvotājus - pensionārus, lielās ģimenes, maznodrošinātos -, kuriem pašvaldība jau tagad maksā pabalstus un nodrošina malku, kas, manuprāt, ir viens no tīrākajiem vietējiem kurināmajiem," uzskata Bartaševičs.
Pašlaik pašvaldība vēl neplāno atbalsta mehānismus, lai iedzīvotājus mudinātu mājokļiem pieslēgt centrālo apkuri. Mērs aprēķinājis, ka pieslēguma izbūve privātmājām varētu izmaksāt pat līdz 5000 eiro. Taču pat ar pašvaldības līdzfinansējumu šādus līdzekļus iedzīvotāji nevarot atvēlēt apkures sistēmas maiņai, jo "daļa pat 500 eiro atļauties nevar, bet mēs nevaram pilnībā nodrošināt pārbūvi, jo tās būs līdzekļu izšķērdēšana", viņš pauda.
Bartaševičs ir skeptisks par to, ka valdība uzklausīs pašvaldības. "Valdība ko sagribēs, to darīs. Pieņems likumu, un tas būs jāpilda," izteicās pilsētas mērs.
Jau vēstīts, ka VARAM ir izstrādājusi gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2019.-2030.gadam, kas paredz, ka Rīgas, Liepājas un Rēzeknes iedzīvotājiem jānomaina malkas krāsnis un kamīni uz videi draudzīgākām apkures iekārtām, kā arī jāveicina centralizētās siltumapgādes sistēmas attīstība Latvijas pilsētās. Vecās un neefektīvās krāsnis būtu jānomaina līdz 2027.gadam.
VARAM novērojusi, ka Rīgā ziemas periodā lielu daļu piesārņojuma rada individuālās mājsaimniecības, kas nav pieslēgtas centralizētajai siltumapgādei vai kam nav tādas iespējas to izdarīt.
Uz sarakstu
