Saldū aizvadīta 3.pirmsskolas izglītības pedagogu konference
Konferencē piedalījās 126 dalībnieki. Pirmsskolas pedagogi bija ieradušies gan no Saldus un Saldus novada pirmsskolas izglītības iestādēm un pirmsskolas grupām pie skolām, gan Brocēnu, Grobiņas, Nīcas novada un Liepājas. Konferencē piedalījās arī Saldus un Saldus novada pašvaldības pārstāvji, Saldus mākslas skolas pedagogi un muzeja darbinieki.
Atklājot pasākumu, konferences dalībniekus sveica Saldus novada pašvaldības priekšsēdētāja Indra Rassa, izglītības pārvaldes vadītāja Saulcerīte Levica un izglītības, sociālā un kultūras departamenta direktors Aivars Kaņeps. Visus klātesošos ar nelielu atraktīvu muzikālu priekšnesumu iepriecināja telpu saimnieki - Saldus PII "Pasaciņa" sagatavošanas grupas bērni. Savukārt Saldus novada pirmsskolas izglītības un bērnu tiesību aizsardzības vecākā speciāliste Ieva Rītiņa-Brūvere sveica pedagogus, kuri 30 un vairāk gadus ieguldījuši pirmsskolas vecuma bērnu izglītošanā un audzināšanā. Izrādās, ka mūsu novadā ir pat pedagogi, kas pirmsskolai veltījuši 47 darba gadus!
Konferences dalībnieki pirmajā daļā ieklausījās ļoti smaidoša, dzīvespriecīga, labestību un cilvēkmīlestību izstarojoša lektora - personiskās izaugsmes trenera, bioenerģētiķa Andžeja Reitera - viedoklī par sabiedrību un personību 21. gadsimtā. Viņu Latvijā pazīst kā ekspertu, kurš ne tikai spēj atklāt, kā mainīt dzīvi, lai tā kļūtu harmoniskāka un veiksmīgāka, bet arī spēj iedvesmot cilvēkus tik ļoti, ka viņi paši ir gatavi mainīties. Stāsts bija par nesavtīgu mīlestību – sirds čakru. Dzīvojot saskaņā ar to, nepareizības dzīvē nemaz nav iespējamas. Pārdomu vērtas bija arī atziņas par cilvēka dvēseles dabu un veselību. Par to, kā būt veselam un nesaslimt - tas vistiešākajā veidā ir atkarīgs no tā, kā jūtas mūsu dvēseles, cik tīru vai netīru ceļu tās ir atstājušas aiz sevis. Andžejs uzsvēra - vesels cilvēks ir tāds, kurš izprot savu patieso dabu, dzīvo savu dzīves ceļu un ir sakārtojis savu pagātni, piedodot ikvienam. Mēs nepietiekami sakām viens otram "paldies". Pateicībai, kas izteikta patiesi un no sirds, piemīt milzīgs maģisks spēks. Kad saku "paldies" par to, kā nav, tas top. Kad saku "paldies" par lietu, tas man kļūst silts. Pat slimībai pasakoties, es to atlaižu, jo pasakos par nepareiza ceļa brīdinājumu. Prieks par dzīvi cilvēkam piemīt, kamēr viņš priecājas par to, kamēr saka "paldies". Ja vairs nesaka, process paliek, manta paliek, statuss, vara paliek, prasmes un talanti paliek, bet tie vairs nemirdz, tie vairs nesagādā prieku. Nauda ir, bet nopirkt par to nevar – dzīvespriecīgi klāsta Andžejs.
Andžejs Reiters uzsver, ka mums, pirmsskolā strādājošajiem, ir ļoti laimējies, jo esam nepārtrauktā saskarsmē ar bērniem. Bērns attīstās un apgūst dzīves mākslu rotaļājoties. Esot nepārtrauktā saskarsmē ar bērniem, mums ir dota tā unikālā iespēja vērot bērnus darbībā, tādējādi mācoties, kā pareizi jādzīvo, jārisina dažādas problēmsituācijas. Dzīvē ir būtiski prast smieties un prast pasmieties arī pašiem par sevi! Tā ir lielākā aizsardzība un atbrīvošanās vienlaikus, jo tad, kad cilvēks pats spēj pasmieties par sevi, to nevarēs kāds no malas. Pasmiešanās par sevi norāda uz to, ka cilvēks no tā vairs nebaidās. Ir jādzīvo jautri un savu dzīves ceļu jāiet viegli! Tāpēc arī doti smiekli un bērns ir tas, kurš tev atgādinās par to, kā to darīt – savā stāstījumā pauž Andžejs. Ar vētrainiem aplausiem beidzas konferences pirmā daļa, bet jau pēc nelielas kafijas pauzes PII "Pasaciņa" vecākās grupas audzēkņi ievirza klausītājus nākamās lekcijas tēmā par folkloras un tautas dziesmas spēku.
Dienas otrajā daļā konferences dalībniekus ar savu viedokli par vārda spēku iepazīstina Ventiņu stāstniece un zāļu sieva Līga Reitere. "Esmu dzimusi un uzaugusi netālu no Ventspils, kur Ventiņu valoda un tradīcijas vēl dzīvas. Cenšos savu senču kultūras mantojumu saglabāt un nodot tālāk. Man ir paveicies ar dzīvi. Tā man iemācīja izprast vērtības un radīt savu darbu. Esmu Ventiņu stāstniece un zāļu sieva, jeb, kā citi saka - dzīvs muzeja eksponāts. Īstums nosaka vērtību. Tāpēc cenšos neizlikties labāka nekā patiesībā esmu" – ar sevi iepazīstina Līga Reitere. Tieši tādu īstu, patiesu, brīžiem varbūt pat skarbu, bet neparasti dzīvespriecīgu, harmonisku un dzīvesgudru šajā tikšanās reizē mēs iepazinām Līgu. Uzzinājām, kas ir dzieds, dziedāt, dziedināt, kādas ir spēka dziesmas, stiprie vārdi, tautas dziesmas. Stāstniece lika mums aizdomāties par to, ko mācām saviem bērniem ikdienā, kādam nolūkam paredzētas konkrētas tautas dziesmas. Lektores stāstījums lika aizdomāties par to, kas mēs esam, kādu lomu dzīvē pildām. Vai bieži nav tā, ka atliekam uz rītdienu to, kas būtu darāms jau šodien. Kādam nolūkam mēs savās sekcijās glabājam īpašam brīdim paredzētus traukus. Vai tad šī diena nav īpaša tikai ar to, ka tā ir – pārliecināti saka Līga. Līgai piemīt neparasta prasme no asā, konkrētā, iebildumus nepieņemošā Ventiņu dialekta plūstoši pāriet uz tīru, skanīgu, gramatiski pareizu latviešu valodu tik nemanāmi, ka klausītājam grūti noteikt, kurā mirklī šī pāreja notikusi. Līga pārliecinoši aizstāvēja Ventiņu dialekta noteikto skanējumu, kas ir gluži pretējs vienmēr visiem vējiem līdzi locītajai gramatiski pareizajai latviešu valodai. Cilvēkam jābūt pārliecinātam par sevi, ar stingru nostāju un spēcīgu gribu, nevar vienmēr visiem kungiem līdzi locīties un klanīties – enerģiski teic Līga. Kā mājas darbs katram konferences dalībniekam tika uzdots izdomāt to priekšvārdu, kas liekams pirms vārda, kurš raksturo tieši konkrēto cilvēku, viņa būtību, nostāju, īpašo sūtību. Katram konferences dalībniekam bija iespēja veidot savu stāstu, vizualizējot dažādus priekšmetus un lietas un nobeigumā saņemt Līgas izskaidrojumu par mūsu katra dzīves redzējumu, vērtējot vizualizētos tēlus.
Augstus darba rezultātus iespējams sasniegt tikai dzīvojot un strādājot saskaņā ar sevi, ar dabas likumiem. Konferences dalībniekiem tika dota iespēja pilnveidot zināšanas par savas un apkārtējo uzvedības dažādajām izpausmēm, izprast un izvērtēt harmoniskas individualitātes veidošanās pamatprincipus, pārdomāt kā un ko mēs katrā situācijā sakām, varētu pat teikt, ka šeit pavadītais laiks bija kā sevis un citu iemīlēšanas mācību paraugstunda.
Uz sarakstu
