Tērvetes koka pils un pilskalns – izzini seno zemgaļu vēsturi
Tērvete jau izsenis ir bijusi zināma kā varens seno zemgaļu centrs baltu apdzīvotajās teritorijās. Balstoties uz arheoloģisko pētījumu rezultātiem Tērvetes pilskalnā, tiek rekonstruēta un būvēta viena no varenākajām 12. gadsimta Latvijas teritorijā bijušām koka pilīm. Koka pilī vairākos stāvos ir izvietots arī muzejs.
Vēsture
Tērvete un tās apkārtne atrodas seno zemgaļu zemes Tērvetes teritorijā; tā pirmo reizi minēta Livonijas Indriķa hronikā, XXIII, 4. nodaļa, un 1219. gada notikumu sakarā tiek dēvēta par “provinci, kas tiek saukta par Tērveteni”. Tērvete 13. gadsimtā bija Rietumzemgales zemes politiski ekonomiskais centrs.
Tērvetes pilī un senpilsētā valdīja zemgaļu valdnieki: Viestards, iespējams, Šābis, vēlāk arī Nameisis. Tērvetes pilskalns ir daļa no lielāka arheoloģiska kompleksa, kurā ietilpst vēl trīs citi pilskalni: Klosterkalns, Svētais kalns, Putnu kalns.
Tērvetes vārds ir zināms visā Latvijā saistībā ar tās seno vēsturi un iedzīvotājiem, proti, tā bija varens seno zemgaļu centrs baltu apdzīvotajās teritorijās, kuri līdz pat 13. gadsimta nogalei cīnījās par savu politisko un ekonomisko neatkarību.
Arheoloģiskie izrakumi
Tērvetes senajā pilskalnā un tā apkārtnē laika periodā no 1951. līdz 1960. gadam arheoloģes Emīlijas Brīvkalnes (1951–1959) un arheologa Franča Zagorska (1960) vadībā tika veikti plaši arheoloģiskie izrakumi. To rezultātā tika noskaidrots, ka Tērvete apdzīvota jau 1. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Tērvetes arheoloģiskajā kompleksā izdevies atrast 4692 senlietas, no tām pilskalnā – 3966.
Lai uzskatāmi parādītu Zemgales un Tērvetes senvēsturi, balstoties uz arheoloģisko pētījumu rezultātiem Tērvetes pilskalnā tiek būvēta viena no varenākajām 12. gadsimtā Latvijas teritorijā bijušām pilīm. Ir uzcelta pils Austrumu daļa, kur iekārtota plaša ekspozīcija par Tērvetes pili un zemgaļu materiālo kultūru.
Pils trijos stāvos aplūkojami zemgaļu pilskalnu attēli, piļu apjomu un izskata versijas, kā arī plaša seno zemgaļu materiālās kultūras ekspozīcija: rotas, apģērbi, ieroči, bruņojums sadzīves priekšmeti, pat mēbeles. Koka pilī apskatāma zemgaļu valdnieka Viestarda (bijis Tērvetes zemes vecākais, vēlāk visas Zemgales lielkungs; kopš 1225. gada Atskaņu hronikās dēvēts par Zemgales ķēniņu) vaska figūra, kuram pirkstā ir lielākais atrastais Nameja gredzens, un lielākā zobenu izstāde Latvijā. Projekts paredz ilgākā laika posmā veikt pilnīgu Tērvetes koka pils rekonstrukciju.
Jāņem vēra, ka Tērvetes koka pils darbībai ir sezonāls raksturs, koka pils darbības laiks ir no 1. maija līdz 31. oktobrim. Ziemas sezonā koka pils ir slēgta.
Uz sarakstu
