Uzturēšanās atļauju īpašnieki nezina tiesības uz medicīnisko palīdzību
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati uz 2014.gada 1.janvāri liecina, ka Latvijā dzīvo 23 857 cilvēki ar termiņuzturēšanās atļaujām.
"Veselības centru apvienības" ārstu novērojumi liecina, ka aptuveni 50% no šiem cilvēkiem kaut reizi ir izmantojuši Latvijas medicīnas iestāžu pakalpojumus. Taču lielākā daļa respondentu atzinās pārsteigumā par to, ka vienlaikus ar termiņuzturēšanās dokumentiem iegādātā veselības apdrošināšanas polise sedz tikai minimālo medicīniskās palīdzības apjomu un par katru vizīti pie ārsta ir jāmaksā no privātiem līdzekļiem. Jāņem vērā, ka saskaņā ar likumdošanu ārvalstniekiem (izņemot ES dalībvalstu pilsoņus), kuriem ir termiņuzturēšanās atļauja, Latvijas valsts nesedz izmaksas pat par neatliekamo medicīnisko palīdzību. Izņēmuma gadījumos, kad termiņuzturēšanās atļaujas īpašnieces laulātais ir Latvijas pilsonis, viņa var saņemt Latvijas valsts apmaksāto grūtnieču aprūpi un dzemdību palīdzību.
"Pēc medicīniskas palīdzības mūsu dienas stacionāros nereti vēršas ārzemnieki, kuriem ir noformēta termiņuzturēšanās atļauja. Lielāka daļa no viņiem ir pārliecināti, ka dzīvības un veselības apdrošināšanas polise, ko noformējuši reizē ar termiņuzturēšanās atļaujas dokumentiem, paredz bezmaksas ārstēšanos Latvijā slimības gadījumā, taču patiesībā tas tā nav," situāciju komentē Anna Aleksandrova, AS "Veselības centru apvienība" dienas stacionāra "Elite" vadītāja, internās medicīnas ārste.
Ārste uzskata, ka lielākajai daļai ārzemnieku nav pietiekamas informācijas par savām tiesībām un pienākumiem, uzturoties Latvijā. To apliecina arī aptaujāto sniegtās atbildes. Lielākā daļa jeb 89% no aptaujātajiem nezina savas tiesības un pienākumus medicīniskas palīdzības saņemšanai Latvijā.
"Uzskatu, ka reizē ar uzturēšanās atļauju cilvēkam jāsniedz informācija, kur vērsties, ja pēkšņi ir nepieciešama medicīniskā palīdzība. Jāatzīmē, ka runa nav par neatliekamo palīdzību, bet drīzāk par tādu situāciju, kad tā jau sniegta, taču cilvēkam ir nepieciešams vēl kāds pakalpojums - intravenozā sistēma, rentgens, ārsta konsultācija," skaidro Anna Aleksandrova.
Šajos gadījumos glābiņš no liekiem tēriņiem varētu būt "vietējās veselības apdrošināšanas polises" vai kompleksi pakalpojumi, kurus medicīnas iestādes vienmēr piedāvā ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem.
"Kompleksas veselības pārbaudes (Check UP) palīdz, lieki netērējot laiku un līdzekļus, noteikt cēloni un izvēlēties pareizo ārstēšanas veidu saslimšanas gadījumā. Pateicoties tam, ka šajās pārbaudēs parasti ietverti dažādi izmeklējumi un analīzes, kā arī vairāku ārstu speciālistu konsultācijas, diagnozes precizitāte ir daudz lielāka. Veselības problēmu cēloņus visērtāk var noskaidrot dienas stacionāra apstākļos," uzskata Anna Aleksandrova.
AS "Veselības centru apvienība" aptaujā piedalījās 287 respondenti ar termiņuzturēšanās atļaujām. Aptauja tika veikta no 2013. gada decembra līdz 2014. gada augustam.
AS "Veselības centru apvienība" ir astoņu poliklīniku apvienība (Pļavnieki, Elite, Pulss 5, Vesels un Aura R, Jugla - Rīgā, Olvi - Daugavpilī un Liepājas medicīnas centrs - Liepājā). VCA dibināta 2011.gada novembrī. 2013. gadā "Veselības centru apvienība" ir saņēmusi kvalitātes balvu nominācijā "Gada labākais medicīnas centrs".
Uz sarakstu
