Valkā apskatāma grafiķa Jāņa Urtāna darbu izstāde
Valkas pilsētas kultūras nama pelēkajā zālē un pirmā stāva foajē no otrdienas, 23.februāra apskatāma Jāņa Urtāna ofortu un akvatintas darbu izstāde "Vanitas", pilsētas informācijas portāls Valka24.lv uzzināja Valkas novada pašvaldībā.
Mākslinieks dzimis Ludzā, dzīvojis un mācījies Jēkabpilī. 2013. gadā Rēzeknes augstskolā ieguva bakalauru grādu vizuāli plastiskajā mākslā grafikā, bet 2015. gadā Rīgā pabeidzis Latvijas Mākslas akadēmijas maģistratūru. Izstādē aplūkojami 12 mākslinieka darbi.
Izstādei dots nosaukums "Vanitas", kas ir atvasināts no latīņu valodas un nozīmē tukšums jeb niecība, un norāda uz visu pasaulīgo lietu — tādu kā bagātība, skaistums, izpriecas — nenozīmību.
Urtāns saka: "Šajos darbos es aicinu cilvēkus ielūkoties lietās, kas ir ap mums. Lietās, kas iespaido mūs un apkārt esošos. Nav svarīgi, cik fiziski vai garīgi spēcīgs tu esi. Nāves klātbūtne ir jūtama it visur. Viena muļķīga rīcība var darīt galu tavai dzīvei vai arī spēcīgi izmainīt tās ritējumu. Doma ir paslēpta simbolos, kuri izmantoti. Darbi nav tikai par nāves esamību, bet arī par cilvēku savstarpējām attiecībām. Tajos izmantoju simboliku, kas nāk no Eiropas un citām pasaules lielākajām reliģijām".
Vanitas (no latīņu valodas: iedomība, iznīcība) pārstāvēta ar aizmirstības simboliem, galvaskausu, smilšu pulksteni, nodzēstām svecēm, arī aforismiem kā "memento mori" (mirušā domas). Vanitas bija pazīstams jau antīkajos laikos un viduslaikos "Nāves uzvara" (Triumph des Todes).
Vanitas kā pastāvīga tēma iezīmējas 11.gadsimtā, bet kulminācija pienāca 16. un 17.gadsimtā īpaši klusajās dabās.
Sākotnēji mākslinieki iedvesmojās no Bībeles Salamana Mācītāja grāmatas vārdiem: "Ak, niecību niecība! Viss ir niecība!". Vanitas ir klusā daba, kurā akcentēts nāves un pārmaiņu simbolisms. Šādi mākslas darbi atgādina, ka vara, baudas un zemes dzīves skaistums ir pārejošas parādības.
Darbu sērija ir radīt, lai cilvēks atcerētos, pārdomātu savu dzīvi. Par to, ko ir darījis un cik liela nozīme tam ir, ne tikai savam labumam, bet arī citiem. Vai rīcība nenesīs pāridarījumu un bojājumu vai tomēr labu. Mēs visi esam vienādi ar to, ka dzīvojam un beigas nomirstam un bagātībai nav nozīmes.
Šajos darbos mākslinieks aicina cilvēkus padomāt. Par lietām, ko viņi dara katru dienu, kā viņu darbības iespaido apkārt esošos. Var pienākt laiks vai stāvoklis, kurā mūsu dzīve ir tikai vārds, kad tu vēlēsies, lai dzīve ātrāk beidzas, un cerēsi, ka tās vietā nāks jauna.
Paši darbi tiešā veidā neatspoguļo briesmas. Doma ir paslēpta simbolos, kuri izmantoti. Darbs nav tikai par nāves esamību, bet arī par cilvēku savstarpējām attiecībām.
Uz sarakstu
