Veselības ministrija piedāvā nozares reformu četros posmos
VM valsts sekretāre Solvita Zvidriņa ceturtdien, 21.aprīlī, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā deputātus informēja par plānoto reformu.
Viņa skaidroja, ka paredzēts pārskatīt no valsts budžeta finansētos veselības aprūpes pakalpojumus, kas nozīmētu arī nozares cilvēkresursu finansēšanas un metodikas pārskatīšanu, "veselības pakalpojumu groza" izvērtēšanu un noteikšanu, kompensējamo medikamentu pārskatīšanu, kā arī rezidentūras vietu skaita pārskatīšanu.
Otrais posms būtu jaunā veselības finansēšanas modeļa izstrāde. Plānots līdz šā gada jūlijam sagatavot un iesniegt ziņojumu valdībai par jauno modeli, piedāvājot vairākus variantus. Tālākā modeļa izstrāde ilgtu līdz gada beigām, bet ieviešana notiktu 2018.gadā.
Trešais reformas bloks būtu veselības sistēmas un pakalpojumu sniedzēju struktūras pārskatīšana, kas nozīmē sistēmas analīzi un priekšlikumus tās pilnveidei, un pacientu plūsmu pārskatīšanu. Tāpat VM izvērtēs pakalpojuma plānošanas funkciju pārcelšanu no Nacionālā veselības dienesta.
Ceturtais reformas posms būtu e-veselības sistēmas izveide un attīstība. Tas paredzētu gan e-veselības projektā paredzēto darbu pabeigšanu, gan arī turpmāku tā attīstību.
Saeimas komisija šodien diskutē par iespējamo papildu finansējumu veselības aprūpei.
Kā ziņots, pašlaik ir aktuāls jautājums par veselības aprūpes nozari un tās finansējumu kopumā. Gadījumā, ja netiks rasti risinājumi veselības aprūpes sistēmas problēmām, nozares darbinieki varētu rosināt prasīt Saeimas atlaišanu.
Šobrīd, atbalstot veselības nozari un tās arodbiedrības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība nolēmusi 1.maijā organizēt tautas sapulci "Par cienīgu darbu un cienīgu darba samaksu veselam un izglītotam cilvēkam Latvijā".
Kā žurnālistiem iepriekš sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), nākamgad veselības aprūpes nozarei varētu būt paredzēti papildu 35 miljoni eiro reformu sākumam, bet bez plašāka izvērtējuma runāt par lielākiem līdzekļiem pašlaik nav iespējams. Reformai būšot četri posmi, pirmais no kuriem būs izvērtējums un analīze, un tikai pēc tam varēšot konkrēti runāt par nozares nākotnes finansējumu.
Minētos 35 miljonus eiro šī gada valsts budžetā varētu iegūt, palielinot tā deficītu, pret ko kategoriski iebilst Fiskālās disciplīnas padome. Lai palielinātu budžeta deficītu, Latvijai būs jāsaņem Eiropas Komisijas atļauja.
Tomēr premjers intervijā "Rīga TV24" norādījis, ka 35 miljonus eiro būtu iespējams rast arī citviet, norādot, ka "labākais variants būtu neiet papildu deficītā". Viņš arī uzsvēra, ka tas pagaidām esot vien galējais solis, lai parādītu, "ko esam gatavi darīt, lai sakārtotu nozari".
Uz sarakstu
