Viens no Gaujas nacionālā parka dārgumiem – iespaidīgās Līču-Laņģu klintis
Līču-Laņģu klintis
Ap kilometru garais Līču-Laņģu smilšakmens atsegums Gaujas senlejas kreisajā krastā veidojies vairāk nekā pirms 300 miljoniem gadu. Tagadējo nosaukumu skaistais iezis ieguva 1974. gadā, pateicoties divu tuvējo māju – Līču un Laņģu – vārdiem; pirmskara Latvijā klintsakmens atsegums bija zināms kā Laņģu vai Langa iezis.
Līču-Laņģu klintis var iedalīt divās daļās – ziemeļu gala, Līču klinšu, kopgarums ir 530 metri, bet dienvidu posma, Laņģu klinšu, kopējais garums ir 540 metri. Iespaidīgākas ir Līču klintis, kas slejas vismaz 30 metru augstumā un ir aptuveni 200 metrus platas. Tās lielākoties klāj sūnas, kas daļēji sedz klinšu sarkano krāsu. Laņģu klintis, savukārt, ir 11 metrus augstas; tās atrodas uz dienvidiem no Līču klintīm, lejpus Renču strauta.
Lielu daļu no apmēram kilometru garās smilšakmens kraujas skatam aizsedz blīvi saaugušie koki, tāpēc no upes klinšu atsegums nav saskatāms. Lai nekaitētu klintīm un apkārtējai videi, 2015. gadā tika izbūvēts labiekārtots takas posms pusotra kilometra garā posmā, savukārt pati pastaigu taka stiepjas aptuveni sešu kilometru garumā. Jāatzīmē, ka kultūrvēsturiski vērtīgi ir arī senie iegravējumi klintīs, kas datējami sākot ar 1841. gadu.
Alas un avoti
No klinšu piekājes izplūst aptuveni 20 avoti – to skaits gan mēdz mainīties atkarībā no gadalaika –, kas izgrauzuši klintīs dažāda garuma alas un nišas. Vismaz pieci no avotiem ir ļoti spēcīgi un bagāti ar dzelzi. Lielā Laņģu ala jeb niša, kas atrodas klinšu dienviddaļā, ir aptuveni 48 metrus gara un no tās izplūst spēcīgs avots, savukārt 50 metrus uz ziemeļiem no tās atrodas Vidējā Laņģu ala, kas kopgarumā sasniedz aptuveni 30 metrus. 50 metrus uz ziemeļiem no Vidējās Laņģu alas atrodas neaudz vairāk par četriem metriem garā Mazā Laņģu ala.
Līču klinšu ziemeļdaļā atradusies spēcīga avota veidota lielāka izmēra ala, taču tās priekšdaļa pēc griestu nobrukšanas pārvērtusies aptuveni astoņus metrus dziļā un ap 20 metrus garā aizā ar stāvām sienām. Aizas sānos izveidojusies savdabīga neliela ala ar trīs izejām un avotu.
Gan apkārtnē, gan uz klintīm aug daudzi reti un aizsargājami augi, alās mitinās un pārziemo sikspārņi, sastopamas dažādas vaboļu sugas, putni un gliemeži. Alas ziemas laikā nav vēlams apmeklēt, lai netraucētu ziemojošos sikspārņus.
Uz sarakstu
