Viļķenes iedzīvotāji un dabas aizstāvji satraukti par iecerēto kūdras izstrādi Rustūžu purvā
Minētajā purvā kūdras ieguve plānota 480 hektāru platībā, gadā iegūstot līdz 650 000 kubikmetru kūdras. Purvs iznomāts SIA "Sfagnum", kas, spriežot pēc "Firmas.lv" datiem, reālu darbību neveic. 2016./17.gadā uzņēmums apgrozījis 0 eiro, bet par 2018.gadu pagaidām dati vēl nav pieejami. SIA "Sfagnum" pagaidām nomā no SIA "Rīgas meži" purvu 150 hektāru platībā.
26.martā sākusies ziņojuma par kūdras ieguves ietekmi uz vidi sabiedriskā apspriešana, kas ilgs līdz 12.aprīlim. Viļķenes iedzīvotāji, kurus atbalsta vides nevalstiskās organizācijas, aicina novērst vēsturisko kļūdu un purvu reģistrēt kā "Natura 2000" teritoriju un dabas liegumu, kā arī neļaut tajā kūdras izstrādi. Parakstu vākšana pret kūdras purva norakšanu sākta arī portālā "manabalss.lv", kur jau savākti vairāk nekā 500 parakstu.
Latvijas Dabas fonda (LDF) padomes locekle, botāniķe Lelde Eņģele norāda, ka Rustūžu purvs ir viens no vērtīgākajiem Latvijas purviem, tāpēc LDF darīšot visu, lai šajā purvā kūdras ieguvi nepieļautu.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības ornitologs Edmunds Račinskis savukārt klāsta, ka pēc putnu sugu daudzveidības, populāciju lieluma un dzīvotņu kvalitātes Rustūžu purvs ir pielīdzināms vai pat vērtīgāks par citiem līdzīga lieluma purviem, kas iekļauti Latvijas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un "Natura 2000" tīklā kā dabas liegumi.
"Abām īpaši aizsargājamo tārtiņveidīgo putnu sugām, kas Latvijā ligzdo tieši purvos - dzeltenajam tārtiņam un purva tilbītei -, Rustūžu purvā sastopamas ievērojamas populācijas un izcilas kvalitātes dzīvotnes - dabisks, susināšanas maz ietekmēts atklāts augstais purvs ar slīkšņu un lāmu kompleksu, kas pēc visām pazīmēm atbilstīgs ES nozīmes biotopam, kā arī aktīvi augstie purvi," tādu atzinumu sniedzis Račinskis.
Pret kūdras izstrādi unikālajā Rustūžu purvā iebilst arī Latvijas botāniķu biedrība, kas jau nosūtījusi oficiālu vēstuli Vides pārraudzības valsts birojam. Tādu šonedēļ nosūtīšot arī LDF.
LDF pārstāve Eņģele norāda, ka Latvijā jāsakārto ietekmes uz vidi izvērtēšana, jo patlaban konsultantu firma izvērtē tos priekšlikumus un alternatīvas, ko iesniedzis darbības pieteicējs, proti, ieinteresētā persona. Tāpat dabas eksperte uzsver, ka purva norakšana ietekmētu ne tikai aizsargājamos augus un putnus, kas šajā purvā dzīvo, bet gan daudz plašāku teritoriju, un īpaši viņa ir nobažījusies par hidroloģiju.
Arī vietējos iedzīvotājus uztrauc iespējamais ūdens trūkums akās un dīķos pēc purva daļējas nosusināšanas. "Man ir izrakts dīķis. Kurš man ūdeni atdos? (..) Ja pagasts man rakstiski garantē ūdeni, tad cita lieta, bet firmām es neticu," satraucies vietējais iedzīvotājs Jānis Zeidmanis. Arī Dzintars Ozoliņš no Celmiņiem velta pārmetumus projekta izstrādātājiem: "Jūs vērtējat, ka gaiss, putekļi, troksnis, ūdens akās - viss būs kārtībā. Patiesībā vējš vasarā pūš no purva un viss nāks uz mūsu pusi," nobažījies Ozoliņš.
"Mana meita dzīvo 1 km no Bīriņu purva, un akā ūdens līmenis krītas. Purvs ir kā sūklis, kas uzsūc un uztur sevī ūdeni, un mazūdens periodā atdod ūdeni apkārtnei. Ja jau projekta stadijā ir tāda ignorance pret pierobežniekiem, tad nezinu, kas būs tad, kad tiešām sāks strādāt," laikrakstam sacījis Ozoliņš, uzsverot, ka vietējiem iedzīvotājiem ir lopi, kas nevar iztikt bez ūdens.
Projekta autori tuvējo māju saimniekiem solījuši ieurbt dziļurbuma akas, taču laukiem un dīķiem jau viņi tāpat nevarēšot palīdzēt. Iedzīvotāji arī norāda, ka kūdras izvešana pasliktinās gaisa kvalitāti, jo kūdru paredzēts izvest arī pa grants ceļu. "Plānoti 54 reisi dienā, kam vēl jāpieskaita kūdras transporta radītā slodze no jau izstrādājamā Toļļu purva," aprēķinājuši viļķenieši.
Viļķenes iedzīvotāji sabiedriskās apspriešanas laikā gribējuši uzzināt, kas ir potenciālais kūdras izstrādātājs SIA "Sfagnum", ar ko uzņēmums nodarbojas un kāpēc netiekot atklāti patiesie labuma guvēji. Uzņēmuma pārstāvis Renārs Rutkis no atbildes izvairījies, izmantojot salīdzinājumu ar govīm un miljoniem. Vaicāts, uz kāda pamata banka dos kredītu, uzņēmuma pārstāvis norādījis, ka tā ir komercinformācija.
Kā vēsta LA, saskaņā ar "Firmas.lv" datiem SIA "Sfagnum" 100% apmērā pieder SIA "TIFF", kas savukārt vienādās daļās pieder "LAN Capital" un "IVN Invest". Reālie šo SIA labuma guvēji ir Āris Lancmanis un Jekaterina Ņikuļina.
Virknē uzņēmumu Rutkis ir saistīts ar uzņēmēju Mārtiņu Lauvu, kurš tiek uzskatīts par Ventspils uzņēmēja Oļega Stepanova uzticības personu, ir bijis basketbola funkcionārs un bijis saistīts ar "Saskaņu". SIA "Sfagnum" pastarpināti saistāms arī ar uzņēmēju Māri Martinsonu, kuru tur aizdomās "Rīgas satiksmes" iepirkumu lietā. Vistiešāk šī saistība ir redzama caur "Sfagnum" valdes locekli Jekaterinu Kotovu - "Moduls" uzņēmumu pudura centrālo personu, vēsta laikraksts.
Uz sarakstu
