Ziņas & Raksti

Sabiles Vīna kalns ir Sabiles simbols: ne velti šīs pilsētas ģerbonī ir attēlots vīnogu ķekars. Vīna kalns – pusotru hektārus liels vīnogulāju stādījums Abavas senlejas nogāzē, dienvidu pusē – ir unikāls ar to, ka savulaik ticis ierakstīts Pasaules Ginesa Rekordu grāmatā kā vistālāk uz ziemeļiem esošais vīna dārzs pasaulē, kur brīvā dabā tiek audzētas vīnogas. Kalna virsotne atrodas apmēram 34 metru augstumā virs pilsētas un Abavas līmeņa. Par godu Sabiles Vīna kalnam katru gadu jūlija nogalē tiek rīkoti Vīna svētki.

Olu jau kopš seniem cilvēki saista ar sauli, auglību un jaunas dzīvības sākumu, jo no tās rodas jauna dzīvība; tāpat tā ir noslēpumu, burvestību un pat Visuma simbols. Pirms olu sāka saistīt ar kristīgajām Lieldienām, to izmantoja un godināja daudzos ar pavasara atnākšanu saistītos rituālos. Viena no Lieldienu populārākajām tradīcijām ir olu krāsošana un vārīšana.

Alsungas Livonijas ordeņa pils atrodas Alsungas novada Alsungā, senā suitu apvidus garīgajā, administratīvajā un ekonomiskajā centrā; lai arī pils vairākkārt tikusi postīta un pārbūvēta, tā ir viena no retajām viduslaiku pilīm, kas daļēji saglabājusies līdz mūsdienām savā vēsturiskajā veidolā. Ēkas vecākā daļa ir celta jau 1372. gadā, no senās pils līdz mūsdienām saglabājusies daļa no austrumu korpusa pagrabiem, dienvidu korpuss, kā arī divi nocietinājumu torņi. Šobrīd ēkā atrodas novada domes telpas.

Jūras krastu nepilnu 50 kilometru garumā Ziemeļkurzemē no Kolkas līdz Ovišiem dēvē par Lībiešu krastu ("Līvõd rānda"), jo to vēsturiski apdzīvojusi somugru tauta lībieši jeb līvi. Lībiešu krasts tradicionāli ietver 14 ciemus, no kuriem katrs ir ar savu pievilcību. Mūsdienās šie ciemi, kas laikam ejot apkārtējā piekrastes vidē saglabājušies relatīvi neskarti, ļauj iepazīt autentisko lībisko kultūrainavu.

Tā kā ezeru veidošanās Latvijā notikusi tik ļoti sen, atbildes par to izcelsmi mūsu senči bieži vien saistīja ar dažādiem maģiskiem notikumiem un burvestībām; vairākas no šādām senču teikām, nostāstiem un pasakām par lidojošiem ezeriem, nogrimušām pilīm, baznīcām un veseliem ciematiem ir saglabājušās līdz pat mūsdienām. Tomēr jebkurā leģendā vai teiksmā slēpjas daļa patiesības, proti, runas par nogrimušām pilīm nav tikai tādi pastāsti vien.

Liepājas Ziemeļu forti bija daļa no Liepājas centrālā cietokšņa, un tie tika uzcelti laikā no 19. līdz 20. gadsimtam, lai pasargātu Liepājas jūras kara bāzi ienaidnieka uzbrukuma gadījumā. Nocietinājumi tika izbūvēti tagadējās Karostas teritorijā, un ārējo nocietinājumu līnija ieskāva visu pilsētu. Tomēr 1908. gadā, nepilnus desmit gadus pēc celtniecības, Liepājas cietoksni likvidēja, jo atzina, ka tā celtniecība bijusi stratēģiska kļūda. Lai iznīcinātu nocietinājumu, fortifikācijas būves tika divas reizes spridzinātas, taču ne visai veiksmīgi. 

Kandavas novada Rūmenē atrodas pēc arhitekta Teodora Zeilera projekta tapusī Rūmenes muižas kungu māja, kuras celtniecība uzsākta 1876. gadā. Neogotiskā stilā ieturēto Kungu māju sācis būvēt barons Viktors fon Disterloe, bet projektu noslēdza viņa dēls Georgs. Pēc muižas tagadējo īpašnieku iniciatīvas ir izpētīta Rūmenes vēsture un muižas īpašnieku saraksts kopš pirmsākumiem 1437. gadā. Vērienīgā muižas restaurācija un pārbūve saņēmusi Latvijas arhitektūras augstāko apbalvojumu.

Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) kopš pērnā gada nogales tiek īstenots pētniecības projekts "Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018.–2021. gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība", kuru vada akadēmijas profesors, arheologs, Dr. hist., Dr. habil. art. Juris Urtāns.

Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs atrodas Ventspils novada Ances pagasta Irbenē, bijušajā Padomju armijas pilsētiņā. Gan visa pilsētiņa – armijas bāze –, gan lokatori reiz bija viens no PSRS laiku slepenākajiem objektiem. Šajā vietā, kur vēl aizvien valda pamestības aura, iespējams izjust padomju savienības laikus vēl šodien. Viens no diviem šeit palikušajiem lokatoriem, ar kuriem tika noklausīti sakari Baltijas jūras reģionā, ir astotais lielākais pasaulē un sniedzas 47 metru augstumā. 

Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle, zināma arī kā Karostas katedrāle, ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dievnams Karostā, Liepājā. Katedrāle ir lielākais pareizticīgo dievnams Latvijā un viena no četrām Latvijas pareizticīgo katedrālēm. Dievnams iesvētīts par godu jūrnieku aizstāvim svētajam brīnumdarim Nikolajam 1903. gadā, ceremonijā piedaloties Krievijas imperatoram Nikolajam II, viņa ģimenes locekļiem un izciliem valstsvīriem.