Tiesā apstrīd pašvaldības doto saskaņojumu uzņēmumam "Viduskurzemes AAO" Brocēnu novadā pārstrādāt piesārņoto augsni

Ar lūgumu apturēt domes lēmumu Fīrers vērsies arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), tomēr ministra padomniece Santa Vaļuma laikrakstam skaidrojusi, ka šis jautājums ir administratīvās tiesas kompetencē. Arī Satversmes tiesa spriedusi, ka ministram nav tiesību apturēt individuālus tiesību aktus un pašvaldības politiskus lēmumus.

LETA jau ziņoja, ka "Viduskurzemes AAO" Brocēnos vēlas paplašināt savu darbību azbesta un azbesta saturošu un inerto atkritumu poligonā "Dūmiņi", kur plānots pārstrādāt piesārņoto augsni un citus bīstamos atkritumus. Kā iepriekš rakstīja "Diena", Brocēnu novada dome pēkšņi sasauktā ārkārtas sēdē, par spīti iedzīvotāju iebildumiem, atļāva uzņēmumam to darīt.

Tikmēr iedzīvotāju neizpratni raisījis fakts, ka ietekmes uz vidi novērtējumā (IVN) neesot izvērtēti visi vides piesārņotāji apkārtnē. Proti, laikā, kad tapa IVN, darbību netālu no "Dūmiņiem" sāka koģenerācijas stacija un granulu rūpnīca "4 Energia". Valsts vides dienesta Liepājas reģionālās vides pārvaldes (RVP) direktore Ingrīda Sotņikova "Dienai" pieļāvusi, ka uzņēmumam "Viduskurzemes AAO" varētu pieprasīt atspoguļot šo informāciju.

Taču, iespējams, to tomēr nevajadzēs, jo arī koģenerācijas stacijai atļaujas saņemšanai bija jāizvērtē radītais gaisa piesārņojums, vēsta laikraksts. Fīrers gan piebilst, ka būtu jāņem vērā reālā situācija pēc darbības sākšanas. "Viduskurzemes AAO" iesniegumu grozīt A kategorijas piesārņojošās darbības atļauju Liepājas RVP izvērtēs līdz 6.oktobrim. Parasti šādos gadījumos tiekot pieprasīta papildu informācija.

Grozot atļauju, RVP ņem vērā IVN, paredzot nosacījumus drošai atkritumu apsaimniekošanai. IVN izstrādātāju gan izvēlas pats uzņēmums. Šoreiz to veicis "Eirokonsultants", kuru, pēc "Lursoft" datubāzes informācijas, vada Latvijas Zaļās partijas (LZP) biedrs Indulis Emsis. Gan Emsis, gan VAAO valdes priekšsēdētājs Juris Reisons, gan Brocēnu novada domes vadība ir no LZP, norāda "Diena".

Laikraksts atgādina, ka pirms pāris gadiem bīstamo atkritumu sāga sākās arī Brocēniem blakus esošajā Saldus novadā. Uzņēmums "Sātiņi Energo LM", kas pilsētā ražo elektroenerģiju biomasas koģenerācijas stacijā, plānoja mainīt kurināmo materiālu sastāvu un sākt līdzdedzināt bīstamos atkritumus. Arī šajā uzņēmumā vadošā amatā ir LZP biedrs Reisons, proti, saskaņā ar "Lursoft" datiem viņš vada uzņēmuma padomi, kamēr valdes priekšsēdētāja posteni ieņem Reisona dēls Mārtiņš.

"Sātiņi Energo LM" ieceri saņemt A kategorijas atļauju Saldus novada dome atbalstīja jau 2015.gada rudenī. Saldenieki asi iebilda, tika savākts vairāk nekā 3000 iedzīvotāju parakstu. Saldenieku interešu aizstāvībai tika nodibināta "Saldus aizsardzības biedrība", kas sniedza padomus arī Brocēnu iedzīvotājiem, kuri tagad pret "Viduskurzemes AAO" ieceri arī savākuši vairāk nekā 1200 parakstu.

"Saldus aizsardzības biedrības" pārstāvis Gunārs Dūzens "Dienai" stāstījis, ka toreiz aktīvisti bija sazinājušies ar Vācijas uzņēmumu, kas piegādā iekārtas "Sātiņi Energo LM". Vācieši apliecinājuši, ka konkrētās iekārtas bez papildu aprīkojuma neesot piemērotas bīstamo atkritumu dedzināšanai. Reisons iepriekš apgalvojis pretējo - ka iekārtas šim mērķim ir piemērotas, liecina aģentūras LETA arhīvs.

Arī uzņēmumam "Sātiņi Energo LM" izsniegtais saskaņojums tika apstrīdēts tiesā. Administratīvā rajona tiesa, izskatot lietu pirmajā instancē, prasību noraidīja. Biedrība lēmumu pārsūdzēja, bet apelācijas sūdzība tiks izskatīta 2019.gada februārī.

"Tiesas ieskatā fakts, ka esam saņēmuši vēstuli par iekārtu neatbilstību, kā arī apstāklis, ka gaisa monitoringu veiks pats uzņēmums, tā nodrošinot atbilstību likumā noteiktajām gaisa kvalitātes prasībām, nav iemesls, lai atceltu šo atļauju. Tāpat, ņemot vērā, ka Saldus novada pašvaldība ir devusi savu piekrišanu šai darbībai jau 2015.gadā un vēlāk atteicās to atcelt, neiekļaujot jautājumu darba kārtībā, arī ievērojami apgrūtināja šo tiesvedību," laikrakstam skaidrojis Dūzens. Viņaprāt, pirmās instances tiesa nav iedziļinājusies lietas būtībā, jo ne no ražotāja, ne uzņēmuma nepieprasīja apliecinājumu par iekārtas atbilstību atkritumu dedzināšanai.

Kā ziņots, Brocēnos, kur patlaban darbību grib paplašināt "Viduskurzemes AAO", poligons "Dūmiņi" tiek izmantots bīstamo atkritumu apglabāšanai. Uzņēmums poligonu grib paplašināt, ieviešot inerto atkritumu šķirošanu, piesārņotās augsnes un akmeņu ievešanu un pārstrādi. Lai veiktu atkritumu pārstrādi, plānots izveidot atkritumu pārstrādes laukumus ar svaru zonu, iekšējiem ceļiem un grāvjiem, bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un artēzisko urbumu, liecina plānotās darbības ietekmes uz vides novērtējuma dokumenti.

Uzņēmums norāda, ka ar naftas produktiem piesārņoto augsni plānots attīrīt ar bioloģisko metodi līdz līmenim, kad augsne zaudē īpašības, kas padara to par bīstamo atkritumu. Attīrīto augsni paredzēts realizēt kā nepiesārņotu grunti, kuru varēs izmantot ceļu būvē un citiem mērķiem. Tāpat, lai samazinātu derīgu otrreizējo inerto izejvielu apglabāšanu poligonā, paredzēta atkritumu šķirošana, atšķirotos derīgos materiālus - koku, plastmasu - nododot citiem izmantotājiem.

Vieta, kur plānots pārstrādāt bīstamos atkritumus, atrodas apmēram divu kilometru attālumā uz ziemeļiem no Brocēnu centra, Tuvākā ēka - viensēta "Krieviņi", kas pieder mednieku klubam -, atrodas aptuveni 110 metru attālumā un patlaban nav apdzīvota. Otra tuvākā viensēta ir 'Kazarmas" aptuveni 440 metru attālumā. Tāpat apkārtnē darbojas, piemēram, SIA "Brocēnu enerģija" katlu māja, SIA "Cemex" būvniecības materiālu rūpnīca un SIA "Saldus ceļinieks" asfaltbetona rūpnīca.

Savukārt Saldus novadā, kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 2016.gadā 3327 iedzīvotāji bija parakstījušies pret bīstamo atkritumu līdzdedzināšanu, ko grasījās realizēt "Sātiņi Energo LM". Uzņēmums vēstīja, ka ir paredzējis savā koģenerācijas stacijā Novadnieku pagastā koģenerācijas energoblokā daļu sadedzināmās šķeldas aizstāt ar iepriekš šķeldotiem nolietotiem dzelzceļa gulšņiem, kā arī papildus līdz 2500 tonnām gadā līdzsadedzināt ar naftas produktiem piesārņotu grunti. Kā norādījis uzņēmums, kopējais sadedzināmā kurināmā daudzums, uzsākot jauno darbību, būs 15 850 tonnas gadā, bīstamo atkritumu īpatsvars kurināmajā nepārsniegs 31%.

Uz sarakstu