Ķemeru parks un viens no tā ievērojamākajiem objektiem – Mīlestības saliņa
Ķemeru kūrorta viesu ērtībai un atpūtas iespējām Vēršupītes krastos 19. gadsimtā tika iekopts plašs parks, kura izveidi vadīja Rīgas galvenais dārznieks Kārlis Heinrihs Vāgners. Parkā uzstādītas vairākas skulptūras, paviljoni, tiltiņi, un ievērojamākie no objektiem: sēravots “Ķirzaciņa” ar paviljonu un paviljons-rotonda Mīlestības saliņā.
Ķemeru ainaviskais parks
Ķemeru ainavisko parku ar līkumoto celiņu tīklu gar Vēršupīti projektēja un 1839. gadā sāka veidot Rīgas daiļdārznieks Kārlis Heinrihs Vāgners. Parka veidošanās un attīstība turpinājās vēl nākamos gadu desmitus. Rietumu pusē izveidoja simetrisku parteri ar zālieniem, puķu stādījumiem un celiņiem. Pāri Vēršupītei tika uzbūvēti vairāki tiltiņi, kuriem doti dažādi interesanti nosaukumi: “Nopūtu tils”, “Kaprīžu tilts”, “Muzikālais tilts”, kā arī citi.
Ķemeru parks ir senākais un apjomā lielākais publiskais dārzs Latvijā ārpus Rīgas. 20. gadsimta 30. gados parka celiņu kopgarums sasniedza 15 kilometrus, savukārt pa Vēršupīti un kanālu sistēmu bija iespējams irties nelielās laiviņās.
Mīlestības saliņa
19. gadsimta beigās Ķemeru parkā uz Vēršupītes mākslīgi izveidoja Mīlestības saliņu, kas ir viens no Ķemeru parka arhitektūras izteiksmīgākajiem objektiem. Uz mākslīgi izveidotās saliņas Vēršupītes kanāla noslēgumā jau kopš 19. gadsimta atradies kokgriezumiem bagātīgi rotāts paviljons – rotonda, kas nopostīts I Pasaules kara laikā.
Tagadējā mūra rotonda uzcelta 1928. gadā pēc arhitekta Fridriha Skujiņa projekta. Te atradās kafijas paviljons, kur kūrorta viesiem piedāvāja bezalkoholiskos dzērienus, tēju un kafiju ar uzkodām, tika atskaņota arī mūzika. Mīlestības saliņai ir sava laivu piestātne, savukārt uz blakus esošas salas atradusies arī gulbju māja. Uz paviljona augšējo platformu ved kāpnes. Rotonda laika gaitā bija stipri cietusi, un tai bija nepieciešami atjaunošanas darbi.
Parka atjaunošanas darbi
No 2019. gada oktobra līdz 2021. gada augustam notika parka pārbūve, kuras izmaksas sedza gan Jūrmalas pašvaldība, gan – lielāko daļu – Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Tika pārbūvēts un atjaunots parka pastaigu celiņu tīkls, tiltiņi pār Vēršupīti, parka paviljoni, nostiprināti Vēršupītes krasti, pārbūvētas un atjaunotas ielas, izbūvētas autostāvvietas un velonovietnes, tāpat arī ierīkots apgaismojums un videonovērošanas kameras apmeklētāju drošībai. Labiekārtoti parka apstādījumi – iestādīti koki un krāšņumaugi, apmeklētāju ērtībām parkā izvietoti soli.
Ko vēl tuvumā apskatīt?
Lielais Ķemeru tīrelis ir vairāk nekā 8000 gadus vecs un, saskaņā ar Kūdras fonda datiem, lielākais purvu masīvs Ķemeru Nacionālajā parkā, aizņemot 6192 hektārus. Augstais purvs atrodas Piejūras zemienē uz dienvidiem no Ķemeriem un ietilpst Ķemeru nacionālajā parkā. Tajā ir liels daudzums dažādu purva ezeriņu un akaču. Lielā Ķemeru tīreļa laipa, kas met līkločus 3,4 kilometru garumā, ir populārākā purva taka Latvijā.
Uz sarakstu
