Vēstniece: Galvenie "Brexit" iemesli varētu būt vēršanās pret imigrāciju un maksājumiem ES budžetā

Katram, kam bija kāda neapmierinātība, šis bija labs iemesls to izpaust referendumā, izteicās diplomāte, kura pieļāva, ka referenduma iznākumā svarīgs bija imigrācijas aspekts, tostarp tā bija vēršanās arī pret mūsu viesstrādniekiem, savukārt britu dzeltenā prese jau gadiem aģitējusi pret ES, šim mērķim izmantojot britu lielos maksājumus ES budžetā, bet nerakstot par ieguvumiem no dalības vienotajā tirgū.

Pēc "Brexit" sajūtas nebija patīkamas, piebilda Braže.

Braže stāstīja, ka prioritātes visām Latvijas vēstniecībām pamatā ir vienotas - drošības stiprināšana, tautsaimniecības veicināšana un attiecību uzturēšana ar diasporu. Drošības jomā Lielbritnāija ir viens no svarīgākajiem Latvijas partneriem, jo no britiem mēs pērkam daļu militārās tehnika, atzīmēja Braže.

Kā uzsvēra diplomāte, arī saites ekonomikā ir ļoti svarīgas. Latvijas uzņēmējiem ir ļoti liela interese par ekonomisko saišu stiprināšanu, kas jau pašlaik ir ļoti aktīvas, sacīja Braže.

Vēstniece atzina, ka "Brexit" ir radījis zināmas neskaidrības par ekonomiskās sadarbības nākotnes perspektīvām. Pirmkārt, mazinoties mārciņas kursam, eksportēt uz Lielbritāniju kļūst dārgāk. Tāpat arvien aktuālāks kļūst jautājums, kāda būs Lielbritānijas kopējā ekonomikas attīstība pēc "Brexit".

Savukārt kādi būs "Brexit" nosacījumi, tas vēl esot pāragrs jautājums. Viņiem vajag laiku, lai saprastu, kā veikt izstāšanos, sacīja Braže, kura kopumā nevēlējās komentēt britu valdības lēmumu šogad vēl nesākt izstāšanās sarunas.

Braže uzsvēra, ka pašreizējo viesstrādnieku statuss Lielbritānijā pēc referenduma nav mainījies, savukārt aizskaroša attieksme un diskriminācija pret cittautiešiem, viņasprāt, nav masveidīga, tomēr, ja nu šādi gadījumi tiek piedzīvoti, par tiem var ziņot vēstniecībai.

Savukārt aizejošais Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis šorīt LNT atgādināja, ka Latvijas vēstniecība Lielbritānijā pirmajās nedēļās pēc "Brexit" referenduma saņēma informāciju par sešiem gadījumiem, kad briti pauduši neiecietīgu attieksmi pret Lielbritānijā dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem.

"Pirmie ziņojumi pienāca jau pirmajās dienās pēc referenduma. Pārsvarā tie bija sadzīviski gadījumi - naidīgi komentāri uz ielas, pasliktinājušās attiecības ar kaimiņiem, izlēcieni pret bērniem skolā," sacīja Teikmanis. Vēstnieks piebilda, ka pirmajās nedēļās pēc referenduma britu agresivitāte un naidīgums pret citu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem bija pusotru reizi lielāka nekā tagad. "Latvijas pilsoņi nebija vienīgie, kas to izjuta. Šāda attieksme skāra arī Vācijas, Francijas un citu valstu pilsoņus," sacīja Teikmanis.

Viņš piebilda, ka patlaban vēstniecība vairs nesaņem informāciju par naidīgu britu attieksmi pret Latvijas pilsoņiem.

"Vienlaikus jāmin, ka jau pirmajās dienās pēc referenduma Latvijas vēstniecība saņēma vairākus pieprasījumus no Lielbritānijas pilsoņiem, kuri interesējās par iespējām iegūt Latvijas pilsonību, lai tādā veidā nodrošinātu sev kādas Eiropas Savienības valsts pilsonību," piebilda Teikmanis.

Plašāk skatieties LTV Ziņu dienesta sagatavotajā video sižetā.

Uz sarakstu