"Vilki" saceļ patriotisma vētru Saldū
Kopas mākslinieciskais vadītājs Edgars Lipors Saldus24.lv stāstīja, ka iepriekš "Vilku" mērķauditorija bija skolas ar koncertlekcijām. Taču, lai spilgti nodemonstrētu kopas māksliniecisko izaugsmi un vienotību sešu vīru (Gundara Kalniņa, Jāņa Ata Krūmiņa, Andra Balcera, Uģa Treides, Raimonda Kundziņa un Edgara Lipora) starpā, viņi izšķīrās par lielās skatuves piepildīšanu ar teatralizētu uzvedumu, kur dziesmas papildina arī izteiksmīgas videoprojekcijas. Pirmoreiz viņus mēģinājumos mācīja profesionāls režisors. Ja meklē atbildi uz jautājumu, kāpēc latvietis gāja karā: visos laikos latviešu vīri gribēja savu zemi pasargāt.
Kopas nosaukuma izcelsmi viņi skaidro šādi: "vilks, būdams ļoti gudrs, barā labi organizēts un labs mednieks, kļuva par seno karavīru skolotāju, viņu totēmu."
Uzvedums sākās ar to, ka no tumsas iznira visu laiku latviešu karavīri atbilstošos, atpazīstamos formastērpos. Kad viņi nogāja no skatuves, senais zintnieks – Krīvu krīvs uznesa kaujas karogu no vilku ādām un skatuve pavēra mierīgu ainu pirms krustnešu iebrukuma Latvijas teritorijā. Jubilejas koncerta pirmajā daļā skanēja senās karavīru dziesmas, centrā izvirzot senā latviešu karavīra galvenos un uzticamos palīgus – kumeļu un zobenu. Vīri mūsdienīgi, dinamiski un jautri pasniedza tautasdziesmas un melodijas. Tāpat, zibsnījot prožektoriem, simboliski izcīnīja kauju ar vācu krustnešu pārspēku.
Uzreiz varēja skaidri redzēt, ka šiem vīriem karavīru dzīvesziņas nešana kā vēstnešiem no aizlaikiem uz nākotni nav komercija vai maizes darbs, bet gan sirds aicinājums un tādēļ emocionālais saviļņojums no dziedātājiem viegli pārņēma arī zāles rindas.
Savukārt otrajā daļā tika risināts tālākais latviešu karavīru gājums: latviešu strēlnieki, brīvības cīnītāji Bermonta laikā, leģions un Sibīrija, kā arī nacionālo partizānu pretošanās kustība. Otrās daļas sākumā bija 1915.gads, kad latviešu vīri pulcējās zem strēlnieku karogiem. Pēc streļķu dziesmām sekoja populārākās leģionāru ziņģes, ko daudzi no klātesošajiem vecākās paaudzes skatītājiem zināja no galvas un mundri dziedāja līdzi. Leģionāri ierakumos dalījās ar maizes šķēlēm un tīrīja ieročus, optimistiski dziedādami. Neiztrūka interneta vietnē www.youtube.com visvairāk skatītā leģionāru dziesma "Bunkurs nr.13".
Dziļā cieņā "Vilku" vīri noņēma cepures un nolieca galvas kritušo brīvības cīnītāju priekšā un laida apkārt simbolisko leģionāru degvīna blašķi.
Gredzenveida uzveduma kompozīcijas beigās bija pietaupīta Raiņa un M.Brauna dziesma "Daugav’s abas malas, mūžam nesadalās" un "Trīnīte". Kad viņus ar nerimstošiem aplausiem atkārtoti izsauca uz skatuves, vīri vienojās kopīgā dziesmā ar skatītājiem – "Uz priekšu, latvieši!".
Dziesmas "Vilku" repertuāram atrastas E.Melngaiļa, A.Jurjāna, J.Vītoliņa, A.Krūmiņa savāktajos latviešu tautas mūzikas materiālos, bet lielu daļu I pasaules kara latviešu strēlnieku, brīvības cīņu, II pasaules kara latviešu leģionāru un nacionālo partizānu dziesmu viņi pierakstījuši no dzīvajiem šo cīņu dalībniekiem.
Šogad izdots 10.mūzikas albums "Brīvības kareivji". Šonedēļ Lāčplēša dienas noskaņās "Vilki" vēl būs dzirdami 10.novembrī plkst.19.00 Rīgā, AVESOL koncertzālē. Tūre turpināsies – 15.novembrī plkst.19.00 Suntažu kultūras namā, 16.novembrī plkst.19.00 Jēkabpils tautas namā, 30.novembrī plkst.19.00 – Balvu kultūras centrā.
Biļešu cenas ir visai demokrātiskas – no trīs līdz pieciem latiem.
Uz sarakstu
