Abgunstes muižā iekārtos mākslinieku rezidences un svinēs radošumu
Abgunstes muiža Zaļenieku pagastā stalti stāv jau kopš 1780.gada. Muižu, kas piederējusi fon der Pālenu dzimtai iepriekš izmantota par vasaras atpūtas un medību rezidenci. 1905.gadā ēka piedzīvojusi dedzināšanu - revolucionāri koka konstrukcijas nolīdzinājuši līdz ar zemi. Līdz mūsu dienām saglabājušies mūra pagrabi, kuros muižas jaunie īpašnieki iecerējuši iekārtot darbnīcas māksliniekiem - rezidenču centru.
Kā LTV raidījumā "Saknes debesīs" atzinusi ēkas saimniece Asnāte Avotniece, muižas pagrabs ir gaišs, tādēļ nolemts neizmantot to par noliktavu, kā tas ierasts vecās muižās, bet gan piešķirt tam otro elpu, ieviešot tajā radošas darbnīcas. Vienā spārnā būšot keramikas un šūšanas darbnīca, kā arī tāda kā koplietošanas un satikšanās vieta, savukārt otrā spārnā saimnieki plānojot keramikas cepli un vietu galdniekam - restauratoram.
Kā intervijā portālam Delfi.lv stāstījis Jānis Avotnieks, mākslinieki jauniekārtotajā rezidenču centrā varēšot dzīvot un strādāt bez maksas. Turpat plānots rīkot arī radošās darbnīcas. Rezidenču izveidei saņemts "Leader" programmas atbalsts. Gada otrajā pusē muižas apmeklētājiem sola piedāvāt arī īstas Ulmaņlaiku nakstsmājas, taču pilnībā pabeigt Abgunstes muižas dzīvojamās ēkas, muižas klēts un parka restaurāciju plānots līdz 2021.gadam.
Tiesa, pašas ēkas ceļš līdz mūsdienām nav bijis viegls. Iegādājies muižu vēl 1908.gadā, grāfs Sergejs fon der Pālens uzsācis atjaunošanas darbus, taču šo viņa ieceri drīz vien pārtraucis Pirmais pasaules karš. Kādu laiku muiža stāvējusi nelietota, līdz tajā ierīkota skola. Izglītību un gaismu saviem skolēniem muiža nesusi veselus 40 gadus, taču pēcāk tajā ievākušies kolhoznieki, kas dzīvojamo platību - sev piešķirtos dzīvokļus iekārtojuši pēc saviem ieskatiem. Zālē, kurā reiz mūzikas pavadībā griezušās balles dejas, vēlākos gados ievācies veikals. Šādas pārmaiņas, saprotams, atstājušas pēdas un jaunajiem īpašniekiem līdz ar ēku, mantojumā ticis arī izaicinājums ne tikai cīņai ar laika zobu, bet arī ar iepriekšējo īrnieku interjera paliekām.
Par laimi laikā, ko ēka pavadījusi, gaidot savus jaunos īpašniekus, būtiski bojājumi tai nodarīti neesot - vietējie iedzīvotāji māju pieskatījuši, tādēļ nav nācies saskarties nedz ar grafiti, nedz izsistiem logiem.
"Pusotru gadu bija jāpagaida, kamēr iepriekšējais īpašnieks nevēlējās šķirties no īpašuma, tad mēs pasīvā lomā novērojām tiesas lēmumus un pavasarī ienācām šeit. Sapratām, ka ir jāvelk gumijas zābaki, darba cimdi un jāņem lielie maisi. Tas ir galvenais, ar ko visu vasaru nodarbojāmies, lai izvāktu visu to kultūrslāni, kas šeit bija uzkrājies," intervijā Latvijas Radio atzinusi Asnāte.
Beidzot muiža atkal ir atvērta un gatava uzņemt viesus. Darbs pie mākslinieku rezidenču izveides ir jau uzsākts. Ēkas labiekārtošanā iesaistījušies arī citi jauno muižas īpašnieku ģimenes locekļi un ēkas interjerā plānots iekļaut arī pašu restaurētas mēbeles.
Abgunstes muiža piedalīsies arī šīs vasaras Piļu un muižu asociācijas organizētajā ceļotāju akcijā "Apceļo Latvijas pilis un muižas". Taču jau šobrīd muiža ir atvērta ekskursantiem. Saimnieki sola izvadāt interesentus pa telpām, iepazīstinot ar ēkas vēsturi. Lielu daļu no šiem stāstiem muižas jaunie īpašnieki uzzinājuši pateicoties bijušajiem skolas absolventiem, portālam Delfi.lv pastāstīja Jānis.
Interese par muižu izrādījusies negaidīti liela. Jūnijā ēka iegādāta izsolē, bet uz augustā rīkotajiem muižas svētkiem jau ieradušies vairāk nekā 300 cilvēku. Atsaucība turpinājusies arī pērnajā Leģendu naktī - tad ciemos sanākuši vairāk nekā 500 apmeklētāju. Vasarā būšot gaidāmi arī pirmie kāzu svinētāji.
Jāpiezīmē, ka jaunajiem īpašniekiem netrūkst pieredzes pasākumu organizēšanā - darbojoties aģentūrā "Radošuma meka", rīkoti gan keramikas simpoziji, gan svētki Zvārtavas muižā, nometnes bērniem, vasaras skola jauniešiem, gan citi lieli pasākumi, tostarp balle Melngalvju namā.
Uz sarakstu
