Dambju dižozols – viens no pašiem resnākajiem dižozoliem Latvijā
Kas ir dižkoks?
Par dižkokiem dēvē īpaši vecus un resnus kokus, kam ir liela zinātniska, kultūrvēsturiska un estētiska nozīme. Mūsdienās dižkokiem parasti jau ir vai tiek piešķirts valsts aizsardzības status kā īpašiem dabas pieminekļiem, arī kā vēsturiskiem vai kultūrvides pieminekļiem. Kopš 2010. gada 16. marta Latvijā ir noteikti krietni mazāki izmēri kokiem, kuri ir aizsargājami koki un uzskatāmi par dižkokiem.
Terminu "dižkoks" 1960. gados ieviesa Latvijas dižkoku pētīšanas pamatlicējs Staņislavs Saliņš, par dižkoka pamatkritēriju iesakot pieņemt stumbra apkārtmēru 1,3 metru augstumā no zemes. 1974. gadā tika izdota Latvijas vēsturē pirmā grāmata par dižkokiem "Latvijas dižkoki un retie koki", ko sarakstīja jau minētais Staņislavs Saliņš. Līdz ar šo notikumu sākās plaša sabiedrības iesaiste dižkoku meklēšanā, mērīšanā, pētīšanā, uzskaitē, koku apkārtnes kopšanā, kā arī cīņā par tiem.
Vislielāko resnumu, kuplumu un vecumu sasniedz tieši ozoli, kas uzskatāmi arī par vecāko dzīvību Latvijā. Šie varenie koki senajām baltu ciltīm jau izsenis bijuši svēti, tie pielūgti, pie koku saknēm atstāti arī dažādi ziedojumi. Ozoliem ir ļoti stipra, plaša un dziļa sakņu sistēma, vissmagākā koksne, kā arī visbiezākā miza un sīvākā sula; tieši tādēļ ozoli dzīvo visilgāko mūžu.
Dambju dižozola varenās saknes
Dambju jeb Gravas dižozols, kas atrodas Burtnieku novadā, ir aptuveni 400 gadus vecs, turklāt viens no pašiem resnākajiem dižozoliem Latvijā (šobrīd septītais resnākais dižozols Latvijā). Tas ir vienīgais Latvijas dižozols, kas pamazām tuvojas deviņu metru apkārtmēram. Tam, ik pa laikam veicot stumbra mērījumus, novērojams pakāpenisks pieaugums; ozola augstums ir 21 metrs.
Pie Dambju dižozola var nokļūt pa ceļu, kas ved uz Burtnieku baznīcu. Mazliet vairāk nekā kilometru pirms Burtnieku baznīcas ceļa kreisajā pusē ir norāde – nogriežoties uz zemes celiņa pa kreisi, kreisajā pusē pirms lauku sētas drīz vien kļūst redzams arī pats Dambju dižozols. Tas aug pašā gravas malā, un tādēļ tam ir arī otrs vārds – Gravas dižozols.
Lai arī koks, nākot tuvāk, sākotnēji varētu neko daudz neatšķirties no citiem tam līdzīgiem, viena no tā īpatnībām ir milzīgā virszemes sakņu sistēma, kas jo sevišķi uzskatāma ir veroties no gravas puses. Ja šī ozola resnums tiktu mērīts pie tā pamatnes, apkārtmērs būtu vairāk nekā 20 metri.
Uz sarakstu
