EM: Ikviens var lūgt "Latvijas Gāzei" piekļūt tās infrastruktūrai
Ikviens interesents var lūgt AS "Latvijas Gāze" (LG), lai varētu piekļūt gāzes koncerna infrastruktūrai, otrdien Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē informēja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs.
Spiridonovs skaidroja Augstākās tiesas (AT) šogad atcelto lēmumu par pagaidu aizsardzību lietā, kura ierosināta pēc LG pieteikuma par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pērn 10.septembrī pieņemtajiem dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumiem, kas ļauj Latvijas lietotājiem gāzi piegādāt no alternatīviem avotiem.
"AT secināja, ka SPRK noteikumi nav skatāmi administratīvā tiesā, bet tas ir Satversmes tiesas jautājums. Formāli tiesvedība par šiem jautājumiem turpinās, taču SPRK noteikumi ir spēkā," uzsvēra EM pārstāvis.
Spiridonovs uzsvēra, ka SPRK noteikumi ir spēkā un ikvienam interesentam ir iespējams piekļūt LG gāzes pārvades sistēmai un Inčukalna pazemes gāzes krātuvei. "Ikviens var vērsties pie LG un lūgt piekļuvi," piebilda EM eksperts.
Savukārt ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) informēja, ka jau nākamnedēļ valdība varētu skatīt EM izstrādātos noteikumus, kas atrunās konkrētus nosacījumus par piekļuvi LG sadales sistēmai.
Jau ziņots, ka pagājušā gada 9.decembrī Saeimas Tautsaimniecības komisija bez būtiskām izmaiņām virzīja apstiprināšanai Saeimā otrajā lasījumā grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz AS "Latvijas Gāze" sadalīšanu un gāzes tirgus atvēršanu.
Deputāti diskutēja par "Latvijas Gāzes" sadalīšanas termiņu un vienojās, ka EM uz nākamo lasījumu jāsagatavo konkrēts pamatojums Enerģētikas likumā ietvertajiem termiņiem.
Jau ziņots, ka Saeima šā gada oktobrī pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz dabasgāzes tirgus atvēršanas principus no 2017.gada 3.aprīļa, kā arī uzņēmuma LG sadalīšanas nosacījumus.
Likumprojekts nosaka, ka līdz 2017.gada 3.aprīlim vertikāli integrētajam uzņēmumam AS "Latvijas Gāze" ir pienākums izveidot divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus. Viens no uzņēmumiem pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, otrs īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas.
Grozījumos Enerģētikas likumā paredzēti divi galvenie termiņi pilnai pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanai.
Pirmais termiņš ir 2017.gada 3.aprīlis, kad jāizveido juridiski neatkarīga sabiedrība, kas nodrošina dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pakalpojumus un kuras īpašumā ir pārvades sistēmas aktīvi, bet rīcībā ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve.
Otrs termiņš ir 2017.gada 31.decembris, kad ir pilnībā jāpabeidz dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšana, tas ir, jāpanāk situācija, ka pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators ir no LG neatkarīga kapitālsabiedrība, kuras īpašnieki ne tieši, ne netieši nav saistīti ar LG vai tās akcionāriem. Šāda prasība neattiecas uz finanšu institūcijām, kurām pieder akcijas vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, kā arī energoapgādes komersanta uzņēmumā, kurš nodarbojas ar dabasgāzes ražošanu vai tirdzniecību.
Pret minēto grozījumu termiņiem asi iestājās AS "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, kurš par nesaprātīgu gāzes koncerna sadalīšanas termiņu noteikšanu solīja tiesāties ar valsti.
Uz sarakstu
