Ģimenes ārstu asociācija neatbalsta kvotu samazināšanu un līgumu pārtraukšanu kvotu neievērošanas dēļ
Šos valdes lēmumus atbalstīja arī balsstiesīgo asociācijas biedru vairākums - no 366 biedriem 361 nobalsoja par.
Veide sacīja, ka turpmāk asociācija vēl pārrunās nākamgad plānotās izmaiņas ar atbildīgajām valsts institūcijām, lai noskaidrotu, kā plānots samazināt finanšu apjomu un kāds no tā būs ieguvums ārstiem, sabiedrībai un pacientiem. Noskaidrojot atbildes uz šiem jautājumiem, asociācijas valde par tālāko rīcību saistībā ar nākamgad gaidāmajām izmaiņām lems sēdē 28.novembrī, sacīja Veide.
Sapulcē Nacionālā veselības dienesta pārstāvji klātesošos iepazīstināja ar minētajām iecerēm. Veide vaicāja, vai tik tiešām, konstatējot kvotas pārsniegšanas faktu, ar ģimenes ārstu uzreiz tiks pārtraukts līgums. Veselības dienesta pārstāvis Andrejs Doveiks atbildēja, ka "attiecībā uz laboratoriskās kvotas pārsniegšanu nonāksim pie tā, ko sauc par izvērtējumu - jautāsim, kāpēc tas noticis, ārsti atbildēs. Ja vajadzēs, pieslēgsim palīgus, kas paskatīsies dokumentācijā. Bez dialoga nekas nevar notikt". Viņš sacīja, ka ieceres mērķis nav pārtraukt līgumus, bet gan "iemācīties kopā strādāt, izlietojot tos līdzekļus, ko valsts var nodrošināt".
Asociācijas biedri arī iebilda pret e-veselības projekta ieviešanu. Viņi izteica viedokli, ka šī iecere atņem laiku un līdzekļus, ko viņi varētu veltīt pacientiem, nevis uzlabo darba apstākļus. Liela daļa ārstu nav raduši izmantot e-vides sistēmas un to apgūšana paņemot par daudz laika.
Veide uzsvēra, ka Igaunijā šādas sistēmas ieviešana prasījusi gadus, turklāt tas noticis pakāpeniski. Savukārt Latvijas likumdošanā šīs sistēmas ieviešanu no 2016.gada traktē kā obligātu, kas arī satrauc ārstus.
Nacionālā veselības dienesta direktore Daina Mūrmane-Umbraško gan skaidroja, ka nekas slikts nenotikšot, ja kāds ārsts nevarēs sistēmā ievadīt recepti.
Arī asociācijas valdes loceklis Pauls Princis skaidroja, ka šādu centralizētu sistēmu neesot izdevies ieviest ne Vācijā, ne Holandē, ne Anglijā. "Tā ir utopija. Miljardu tam vajag un desmit gadus laika," izteicās Princis. Mūrmane-Umbraško oponēja, skaidrojot, ka viņa minētajās valstīs ir klaji atšķirīgas pārvaldes sistēmas un tās ne vienmēr būtu jāuzlūko kā piemērs.
Kā ziņots, asociācijas valdes loceklis Princis jau šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica, ka, ja Veselības ministrija neatteiksies no ieceres uzlikt par pienākumu ģimenes ārstiem kontrolēt piešķirto kvotu izlietojumu, ārsti varētu neslēgt līgumus ar valsti.
Princis skaidroja, ka ģimenes ārstiem ir jāārstē pacienti, nevis jānodarbojas ar valsts naudas menedžēšanu un katru dienu pēc darba jāskaita, cik naudas iztērēts.
Viņš pieļāva, ka ārsti var pieprasīt izņemt šo punktu no līguma vai arī neparakstīt līgumu ar valsti. Ja 300 vai 400 ģimenes ārsti neparakstīs līgumus, tad valstij var būt nopietnas problēmas, bet pacientiem būs jārēķinās ar maksas medicīnu.
Ierobežojot privāto veselības aprūpes iestāžu klientu iespējas saņemt valsts apmaksātus izmeklējumus, Belēvičs vēloties panākt vien to, lai ģimenes ārsti ievērotu viņiem noteiktās kvotas uz laboratorijas izmeklējumiem un kompensējamiem medikamentiem.
Belēvičs stāstīja, ka ir ģimenes ārsti, kuri pārsniedz sev piešķirtās kvotas gan par laboratorijas izmeklējumiem, gan par kompensējamiem medikamentiem. Formāli kvotas ir, bet par to pārsniegšanu nav jāatbild.
Uz sarakstu
