Greznā klasicisma paraugs – Vecpiebalgas muiža
Tās prototips izmantots slavenajā Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romānā "Mērnieku laiki", kas izdots 1879.gadā. Vecpiebalgas muižas apbūve ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Muižas vēsture
Lai arī muižas ēkas celšanas laiks datējams ar 17. gadsimta nogali, tādu izskatu, kādā tā redzama mūsdienās, ēka ieguvusi vien 100 gadus vēlāk, pateicoties Krievijas caristes diplomāta un karavadoņa Borisa Šeremetjeva dzimtai, kuras īpašumā muiža atradās līdz pat 1920. gadam.
1905. gadā Vecpiebalgas muižas ēka tika nodedzināta, taču vēlāk atjaunota un pielāgota skolas vajadzībām. Vēlākos gados tā atradās vietējās pašvaldības un kopsaimniecības ‘’Ineši’’ rīcībā, un tās telpās tikuši izveidoti arī dzīvokļi. Saimniecības ēkas ir saglabājušās labā stāvoklī, bet pils un tās tuvākā apkārtne atjaunotas 90. gados. 1992. gadā senais vīna pagrabs pārdzima jaunā veidolā – tajā tika izveidots Piebalgas novada muzejs. Šobrīd muižas pilī darbojas Inešu pagasta pārvalde, kultūras nams, bibliotēka un Porcelāna apgleznošanas studija.
Muižas kompleksa arhitektūra
Vecpiebalgas muižas apbūves ansamblis veidots klasicisma stilā. Pils galveno ieeju fasādes centrā grezno četras skaistas, slaidas kolonnas, savukārt aizmugures fasāde veidota vienkāršāk: tās centrā atrodas balkons, ko balsta kolonnas. No terases augšas, kā arī no pils balkona paveras skats pār Orisāres upītes uzpludinājumu un šauru, upītei paralēlu izstieptu lauci.
Fasāžu apdarē izmantoti klasicismam raksturīgi elementi: stūru krustojums, logailu aplodas, balkoni, pilastri un citi. Ēkas pirmais stāvs celts no laukakmeņiem un nav apmests.
Ainaviskais parks
Ceļu un celiņu sistēma teritoriju dala regulāros laukumos, kā arī funkcionāli sasaista ēkas. Muižas pils priekšā atrodas parādes laukums ar strūklaku tā centrā. Arī pils parks, kas veidots 19. gadsimtā, ieturēts klasiskā un nesamākslotā stilā. Abās pusēs no centrālā celiņa atradušies augļu dārzi; vēlākā laikā vairākkārt atjaunoti, tie daļēji vēl ir saglabājušies.
Vecpiebalgas muiža atrodas ainavu parkā, kas izvietots 4,2 hektāru platībā. Parkā vairāki sastopami vairāki desmiti koku sugu, no tām vietējās sugas 11, savukārt introducētās – 19, kā arī dažādi krūmi un košumkrūmi. Vecākais parka koks, domājams, ir apmēram 200 gadus veca lapegle. Visu teritoriju apjož dekoratīvs laukakmeņu un ķieģeļu mūris ar vairākiem vārtiem.
Uz sarakstu
