Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā pētīs tautas tērpus

Pasākuma laikā kopā pētīsim Lutriņu tautas tērpa darināšanas smalkumus un analizēsim Saldus muzeja krājumā pieejamos tērpu paraugus.
Laiku laikos apģērbs ir mūsu etniskās piederības, vecuma, sociālā un ģimenes stāvokļa rādītājs. Nenoliedzami, ka šīs tērpu darināšanas iemaņas un valkāšanas tradīcijas, ko saglabājuši meistari, ir latviskās identitātes saglabāšanas un pārmantošanas nosacījums.
Latviešu tradicionālais tautas tērps veidojies un attīstījies daudzu gadsimtu gaitā un pastāvējis līdz 19. gadsimta vidum. Tad to pakāpeniski nomainīja pilsētas modes apģērbs. Pētnieku saglabātās ziņas vēsta, ka vēl 19.gadsimtā Latvijas lauku iedzīvotāji sadzīvē lietoja ikdienas darba apģērbu, bet svētkos pucējās goda jeb svētku tērpos. Iespējams, goda tērpu pēc noteiktām tradīcijām, darināja tikai reizi mūžā, tāpēc tas bija krāsās un rakstos grezns.
Tautas tērps ir goda tērps, kas tā valkātājam dod pašcieņu un vairo nacionālo piederību, tāpēc aktuāls un nozīmīgs arī mūsdienās.