Ķeipenes muiža un ainaviskais muižas parks mūsdienās
Ķeipenes muiža reiz atradusies tagadējā Ķeipenes pagasta (Ogres novads) teritorijā, un pirmās ziņas par to rodamas jau 15. gadsimta vidū, kad šo apkaimi savā īpašumā no Rīgas domkapitula ieguvis prūšu kanoniķis Kaipens. Pastāv leģenda, ka no 18. gadsimtā celtās muižas pils reiz esot vedusi pazemes eja uz piecus kilometrus tālāk esošo Madlienas baznīcu.
Vēsture
12. gadsimta beigās mūsdienu Ķeipenes pagasta teritorija atradās latgaļu Jersikas zemes Ziemeļrietumu malā, par ko liecina arī vēl gluži nesen Saliņu pilskalnā veiktajos izrakumos atrastā seno latgaļu rota – pūces sakta –, kas attēlota Ķeipenes pagasta ģerbonī. 1209. gada rudenī Jersikas ķēniņu Visvaldi piespieda kļūt par bīskapa Alberta vasali, par ķīlu izmantojot viņa sagūstīto sievu, līdz ar ko liela daļa Jersikas teritoriju nonāca Rīgas arhibīskapijas pārvaldībā.
Ķeipenes muiža savu nosaukumu, ļoti iespējams, aizguvusi no prūšu kanoniķa Kaipena vārda, kurš šo īpašumu nopircis no Livonijas ordeņa vasaļa Pētera fon Borha 15. gadsimta vidū. Ir saglabājušās ziņas arī par Vatrānes muižu, kura atradusies pašreizējā Ķeipenes pagasta teritorijā un rakstos minēta jau ap 1600. gadu.
1743. gadā, apvienojot astoņas zemnieku saimniecības, tika izveidota Jaunķeipenes muiža (Vecķeipenes muiža, kas atradās tagadējā Madlienas pagastā, tika nopostīta jau Ziemeļu kara laikā), kurā darbojās brūzis, ķieģeļu ceplis un kaļķu ceplis; tika uzceltas vairākas mājas strādniekiem, bija arī sava smēde. Muižas īpašnieks tolaik bijis Levis of Menārs.
Vēlāk (19. gadsimta pirmā puse) Jaunķeipenes muiža piederēja fon Levis of Menāru dzimtas pārstāvim Aleksandram Voldemāram fon Levis of Menāram, kurš bijis izglītots un sabiedrībā pazīstams kā latviešu biedrību un kultūras labvēlis, arī viens no Baltijas vēstures un senatnes biedrības dibinātājiem. Viņš bijis Vecķeipenes, Jaunķeipenes, Doles, Ķekavas un Pulkarnes muižu īpašnieks.
Ķeipenes muižkunga vājība bija zirgi, tieši tādēļ viņa valdīšanas laikā te audzēti zirgi pasta pārvadāšanai no Ķeipenes un Skrīveriem. Šajā laikā tika ierīkots Ķeipenes muižas parks 2,8 hektāru platībā ar vērtīgiem introducēto sugu kokiem. Muiža bijusi ļoti skaista, tās pils izvietojusies pašā kalna galā (blakus mūsdienu estrādei), savukārt tās plašā parka plānojumā varēja samanīt kaut ko no Rundāles. 1905. gada nemieros arī Ķeipenes muižas pils tiek nodedzināta, un padomju laikā visas drupas esot sastumtas vienuviet. Pastāv leģenda, ka no muižas pils reiz esot vedusi pazemes eja uz piecus kilometrus tālāk esošo Madlienas baznīcu.
Ķeipenes muiža mūsdienās
Mūsdienās no pils pilnīgi nekā vairs nav palicis, savukārt no muižas kompleksa apbūves saglabājušās daļa no saimniecības ēkām: vēl gluži nesen slējusies no sarkaniem ķieģeļiem veidotā muižas suņu māja, kur padomju laikos bijusi iekārtota pienotava. Tāpat ir redzama vecā muižas klēts, kā arī kalpu māja. Dažādiem nolūkiem un vajadzībām iepriekš kalpojusi arī ēka, kur mūsdienās iekārtots tautas nams – tas reiz bijis muižkunga zirgu stallis. Latvijas laikā ēka pārbūvēta par pagasta tiesas māju, uzbūvēts arī otrais stāvs.
Ar muižas apkaimi saistās vairāki interesanti vietvārdi – Danču placis, Zaļais avots, Biķerkalns, Grāfienes grava. Bet pagasta teritorijā esošie Saliņu senkapi, Šķērstenu pilskalns un Baznīckalns, kā arī Klētnieku senkapi ir valsts aizsargājamie arheoloģijas pieminekļi.
Muižas parks
Vēl arvien ir apskatāms ainaviskais valsts nozīmes dendroloģiskais stādījums – Ķeipenes muižas parks 2,8 hektāru platībā ar vērtīgiem introducēto sugu kokiem, 27 dižkokiem, no kuriem lielāko – pelēko riekstkoku – apkārtmērs sasniedz pat 2,9 metrus un 3,4 metrus. Parka centrā ir kapu kalns, kur apbedīti muižkungs un viņa ģimenes piederīgie. Ķeipenes muižas parks atrodas valsts aizsardzībā kopš 1977. gada.
Uz sarakstu
