Latgales kultūrainaviskā vide un dabas bagātības Rāznas nacionālajā parkā
Zilo ezeru zeme
Rāznas Nacionālais parks izveidots ar mērķi saglabāt dabas vērtības, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi plašā teritorijā. Tajā ir noteiktas trīs funkcionālās zonas: dabas lieguma, dabas parka un neitrālā zona. Dabas lieguma zonas veidotas, lai saglabātu īpaši aizsargājamās sugas un biotopus, kā arī aizsargātu cilvēku darbības maz pārveidotas ekosistēmas.
Ne velti Latgali sauc arī par Zilo ezeru zemi – parka teritorijā atrodas vairāk nekā 140 ezeru un dīķu. Rāznas, Olovecas, Kaunatas, Viraudas, Idzepoles, Ismeru, Zosnas, Pārtavas, Vaišļu, Salāja ezeros, Rundēnu pagasta Bižas ezerā un Ežezerā sastopamas retas un aizsargājamas augu sugas. Augsta dabas aizsardzības vērtība piemīt arī Ežezera, Rāznas, Olovecas, Zosnas un Bižas ezeru smilšainajām un akmeņainajām piekrastēm.
Dažādās bagātības Latgales augstienē
Agris Krusts/flickr.com
Rāznas ezers ir lielākais ezers Latvijā pēc ūdens tilpuma, ko vietējie dēvē par Latgales jūru. Nacionālajā parkā atrodas arī viens no ainaviski skaistākajiem un salām bagātākajiem ezeriem – Ežezers. Tāpat viens no populārākajiem nacionālā parka objektiem ir Mākoņkalns ar lielisko skatu uz Rāznas ezeru. Parka teritorijā, kā arī uz salām sazēluši gan platlapju, gan ozolu, gan boreālie meži; sastopami vairāki minerālvielām bagāti avoti.
Dažādie biotopi ir piemērota dzīvotne vairākām augu un dzīvnieku sugām. Rāznas Nacionālā parka teritorijā uzturas nakts sikspārņi, meža cūkas, aļņi, ūdri, jenotsuņi, āpši, lūši, kā arī citi zīdītāji; te ligzdo cekuldūkuris, lielais dumpis, zivju gārnis, melnais stārķis, ziemeļu gulbis, zivju ērglis, mazais ērglis un vidējais ērglis, grieze un citas putnu sugas. Tāpat teritorijā mitinās zaļais krupis, zaļā varde, dīķa varde, purva varde, parastā varde, sila ķirzaka. Rāznas ezerā sastopama ļoti plaša zivju sugu dažādība, proti, tajā mīt 27 zivju sugas jeb aptuveni deviņdesmit procenti no Latvijas ezeros sastopamajām sugām. Trīs sugas – repsis, palete un sīga – ir Latvijā īpaši aizsargājamas.
Kultūrvēsturiskais mantojums
Marten Kuilman/flickr.com
Rāznas nacionālais parks pārstāv visa Latgales vēsturiskā novada bagātīgo kultūru, ko veido latgaliešu un citu Latgalē vēsturiski integrējušos tautu valodas, mentalitāte, folklora, reliģiskās, amatniecības, sadzīves, svētku svinēšanas, apbūves un arhitektūras tradīcijas. Te sastopami kā vēstures, tā mākslas un arhitektūras pieminekļi, no kuriem daudzi iekļauti valsts un vietējas nozīmes aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstos.
Parka teritorijā apzināti 19 seno latgaļu pilskalni un apmetnes vietas, divas kulta vietas, 28 seno apbedījumu vietas, trīs viduslaiku kapsētas un pilskalns, uz kura reiz pacēlusies viena no senākajām Livonijas Ordeņa pilīm Latvijas teritorijā. Nozīmīgu vietu parka kultūrainavā ieņem arī sakrālā arhitektūra – baznīcas, lūgšanu nami un krucifiksi. Rāznas Nacionālā parka teritorijā darbojas triju konfesiju – katoļu, vecticībnieku un pareizticīgo – dievnami.
Uz sarakstu
