Latgales Kultūrvēstures muzejā būs skatāmas zvaniņu, pildspalvu un kabatas kalendāru kolekcijas
Teiksmainā Mākoņkalna jeb Volkenberga apkārtne un Rāznas ezera krasts Lipuškos glabā vēl vienu brīnumu - vairāk nekā 3500 zvaniņu no daudzām pasaules valstīm, kas savu vietu raduši Ludmilas Merkulovas kolekcijā.
Vēstures un ģeogrāfijas skolotāja Mākoņkalna pamatskolā nostrādājusi 41 gadu, vaļaspriekam pievērsusies vien pirms pieciem gadiem, taču izveidojusi skaitliski lielāko un daudzveidīgāko zvaniņu kolekciju Latvijā.
Daļa no kolekcijas - 258 seni, reti, izsmalcināti zvaniņi - iepriecinās muzeja apmeklētājus. Būs apskatāma zvaniņu sērija, kas veltīta 12 pasaules skaistākajām rozēm, kā arī vairāk nekā 200 gadus sens klostera zvans, kuģa "Titāniks" zvana prototips, porcelāna zvaniņi no slavenajām Anglijas firmām "Royal Albert" un "Spode", Murano stikla zvaniņi no Itālijas - vēl līdz šodienai saglabājušies nostāsti kā 13.gadsimtā meistariem netika ļauts pamest Murano salu, lai saglabātu ražošanas noslēpumu. Būs apskatāmi zvaniņi, kas veidoti dažādās formās - kā putni, eņģeļi, lēdijas, vējdzirnavas un, protams, arī skolas zvani.
Pildspalva ir unikāls un vēl joprojām svarīgs priekšmets ikdienā - darbā, skolā, atpūtā. Bruno Jugans, Latgales Kultūrvēstures muzeja darbinieks, pildspalvas sācis kolekcionēt pirms 11 gadiem. Pašlaik viņa kolekcijā ir vairāk nekā 1100 pildspalvu gan no Latvijas, gan citām valstīm. Izstādē varēs apskatīt neparastas pildspalvas, kā arī rakstīt ar vislielāko pildspalvu Latvijā.
Kabatas kalendāri ir laika atskaites punkts. Ievērojamais Latgales rokraksta literatūras pārstāvis Andryvs Jūrdžs pirms 100 gadiem uzrakstīja kalendāru "Myužeygays kalinders", kurā sniegtie praktiskie padomi, domugraudi, ticējumi ir nozīmīgi arī šodien. Savukārt rēzekniete Olesja Ņukša laika mirkļus no 20.gadsimta 80.gadiem līdz 2006.gadam saglabājusi kabatas kalendāru kolekcijā.
Zvaniņu, pildspalvu un kabatas kalendāru kolekcijas Latgales Kultūrvēstures muzejā būs skatāmas līdz oktobra beigām.
Uz sarakstu