Latvijā viens no zemākajiem resursu izmantošanas efektivitātes rādītājiem ES

Par vienu kilogramu dabas resursu Latvijā iekšzemes kopproduktā (IKP) tiek nopelnīti 0,49 eiro. Vēl zemāka efektivitāte konstatēta Igaunijā, kur, izlietojot vienu kilogramu resursu, tiek nopelnīti 0,42 eiro. Paši zemākie rādītāji ir Rumānijai, kura nopelna tikai 0,32 eiro par kilogramu, un Bulgārija, kura nopelna 0,30 eiro par kilogramu.

Visaugstākā produktivitāte ir Luksemburgā, kur par katru izlietoto kilogramu valsts IKP saņem 3,94 eiro. Nīderlandē šis rādītājs ir 3,82 eiro par kilogramu, savukārt Lielbritānijā - 3,28 eiro par kilogramu izejvielu.

Kopumā ES resursu izmantošanas produktivitāte ir palielinājusies no 1,53 eiro par kilogramu 2002.gadā līdz 1,95 eiro par kilogramu 2014.gadā. Produktivitāte tādējādi palielinājusies par 27,8%. Palielinājums gan nav bijis pakāpenisks. Resursu produktivitātes rādītāji ES kopš 2002.gada bija gandrīz stabili līdz finanšu krīzei, bet no 2008. līdz 2010.gadam tie ievērojami palielinājās. 2011.gadā atkal notika neliels kritums, bet produktivitāte kopš tā brīža ir turpinājusi augt.

Resursu izmantošanas produktivitāte parāda saistību starp ekonomisko aktivitāti, kas atspoguļojas IKP, un dabas resursu izmantošanu jeb iekšzemes materiālo patēriņu. Tādējādi var noteikt, cik efektīvi tiek izmantoti dabas resursi. No 2002. līdz 2008.gadam IKP un iekšzemes patēriņš ES palielinājās vienlaicīgi, bet kopš 2008.gada patēriņš ir samazinājies, kamēr IKP ir lēnām audzis. Tādējādi ir augusi arī resursu izmantošanas produktivitāte.

Lielākais palielinājums resursu izmantošanas produktivitātē, salīdzinot 2002. un 2014.gadu, vērojams Spānijā, kur produktivitāte palielinājusies par 123,9%, un Īrijā, kur palielinājums bijis 96,7%. Produktivitātes samazinājums vērojams Igaunijā, kur resursi izmantoti par 19,7% neefektīvāk, kā arī Maltā, kuras produktivitātes rādītājs samazinājies par 18,6%.

Salīdzinot resursu izmantošanas produktivitāti un iekšzemes patēriņu, redzams, ka produktivitāte pieaugusi tieši tajās valstīs, kur visvairāk samazinājies iekšzemes patēriņš. To pierāda Spānija, kur iekšzemes patēriņš samazinājās uz pusi. Tikai Bulgārijā, Latvijā un Polijā resursu produktivitāte uzlabojās par spīti lielam iekšzemes patēriņa pieaugumam, jo šo valstu IKP auga vēl ātrāk nekā patēriņš.

Pretēji tam visās ES dalībvalstīs, kur produktivitāte periodā no 2002. līdz 2014.gadam samazinājās, iekšzemes patēriņš palielinājās, piemēram, Igaunijā iekšzemes patēriņš palielinājās par 80,6%.

Uz sarakstu